Pēdējā laikā Valku par savu dzīvesvietu izvēlas iedzīvotāji darbaspējas vecumā ne tikai no pagastiem, apkārtējiem novadiem, bet arī no tālākām Latvijas vietām. Tas tāpēc, ka vietējie ražošanas uzņēmumi meklē jaunus darbiniekus un arī igauņu pusē labprāt darbā pieņem latviešus.
Taču pilsētā sākt trūkt dzīvokļu un arī rinda uz pašvaldības dzīvokļiem stiepjas garumā, nevis sarūk. Arī nekustamā īpašuma īres tirgus nespēj apmierināt pieprasījumu pēc dzīvojamās platības, jo salīdzinoši maz īpašnieku vēlas, lai viņu īpašumā dzīvotu sveši cilvēki.
Dzīvojamās platības meklētājiem jārēķinās, ka, salīdzinot ar situāciju pirms gada, mājokļu izīrētāji ir paaugstinājuši īres maksu, sākot no 50 līdz pat 100 eiro par izremontētu un mēbelētu divu vai trīsistabu dzīvokli. Īrniekam katru mēnesi jāmaksā arī komunālie maksājumi. Agrāk izīrētāji par veiksmi uzskatīja, ja izdevās īpašumu izīrēt pret komunālo maksājumu segšanu. Šobrīd situācija ir krasi mainījusies. Protams, cenas Valkā par īri nav tik astronomiski augstas kā, piemēram, tuvējā Smiltenē, Valmierā vai Cēsīs, bet ir jūtama tendence nekustamā īpašuma vērtības pieaugšanai.
Arī “Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi par šo problēmu, rosinot vietējo pašvaldību sākt domāt par to, norādot, ka pilsētā vēl ir neizmantotas iespējas, piemēram, iekonservētas bijušās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Meliorācijas rajonā. Tikai diemžēl novada domei trūkst līdzekļu, lai tuvākajā laikā to varētu paveikt.
Aizvadītajā nedēļā pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis šo problēmu akcentēja Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, pašvaldības deputātiem atgādinot, ka “pašvaldība ir strādājusi vaiga sviedros, lai pilsētā attīstītu ražošanu, kas novadam sniegs ekonomisko pamatu”. Kā vienu no šīs problēmas risinājumiem V. A. Krauklis piedāvā pašvaldībai rīkot izsoli uz pašvaldības dzīvokļu īres tiesībām. Taču tas būs jādara ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, kuri pašvaldību informēs, vai jaunais darbinieks uzņēmumā ir gatavs strādāt ilglaicīgi vai tikai tāpēc, lai rastu iespēju tikt pie pašvaldības dzīvokļa un iztiku pelnīt, piemēram, sameklējot darbu kaimiņzemē. Tas nozīmē, ka viņš izmantos pašvaldības resursus un sniegtos pakalpojumus, bet nodokļus maksās Igaunijai. “Ziemeļlatvija” jau ir rakstījusi, ka pašlaik dzīvesvietu Valgā deklarējuši vairāk nekā tūkstoš novada iedzīvotāju. Vairums no tiem reāli dzīvo pilsētā vai pagastos, bet nodokļus maksā kaimiņzemei. Kā izteicās kāda bijusī valcēniete, kura ar ģimeni jau vairāk nekā trīs gadus dzīvo Valgā, viņa izprot Kraukļa satraukumu, jo viņam kā pašvaldības vadītājam jārūpējas, lai novada iedzīvotāji saņemtu visus nepieciešamos pakalpojumus, bet “Rīgā naudu nedod, jo novadā ir maz iedzīvotāju un arī igauņi nedalās ar nodokļu ieņēmumiem, kurus maksājuši valcēnieši. Apburtais loks”.
V. A. Krauklis uzskata, ka šobrīd ir īstais laiks, kuru nekādā ziņā nevar palaist garām, jo Valka varētu būt vieta, kur uz dzīvi pārceltos ģimenes ar bērniem un te deklarētu savu dzīvesvietu. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieejamās informācijas, Valkā pašlaik dzīvo 5181 iedzīvotājs (dati uz 2018. gada 1. jūliju).
Novada domes dzīvokļu komisijas locekle Līga Metuzāle informē, ka pašlaik rindā uz dzīvokļiem gaida vairāk nekā 200 gribētāju. Viņa atzīst, ka rindas virzību uz priekšu varētu salīdzināt ar kāpura kustību. Turklāt pašvaldībai ir jāievēro, ka vispirms dzīvoklis jāpiešķir iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir bāreņi, kuri pēc dzīves bērnunamos uzsāk patstāvīgu dzīvi un viņu iepriekšējā dzīvesvieta deklarēta novada teritorijā, kā arī cilvēkiem, kuri atgriežas no ieslodzījuma vietām un pirms tam dzīvojuši novadā. L. Metuzāle atzīst, ka pēdējā laikā uz dzīvi Valkā pārceļas salīdzinoši daudz novada pagastu iedzīvotāju, kuri te atrod darbu. Kā vienu no risinājumiem L. Metuzāle iesaka atjaunot likumu par dienesta dzīvokļiem. Proti, uzņēmumā sāk strādāt pieprasīts speciālists un, kamēr viņš strādā, mitinās dienesta dzīvoklī.
“Ziemeļlatvijai” no neoficiāliem ziņu avotiem izdevās uzzināt, ka pēc reorganizācijas neizmantota ir ēka Tālavas ielā, kur kādreiz atradās Ziemeļu elektrisko tīklu (ZET) Valkas iecirknis. Pirms tam tā bijusi 14 dzīvokļu māja, un vēl tagad tur ir dzīvokļi. Ja šo ēku pašvaldība iegūtu savā īpašumā, tos varētu veidot kā dienesta dzīvokļus. Kā norāda informācijas sniedzējs, šo jautājumu varētu atrisināt ātrāk, nevis gaidīt, kad nauda “nokritīs” no debesīm, lai dzīvošanai sakārtotu namus Meliorācijas rajonā.
V. A. Krauklis uzskata, ka, lai īstenotos pašvaldības centieni pilsētai piesaistīt arvien vairāk iedzīvotāju, arī pašai novada domei ir jāiegulda enerģija un vēlme sniegt atbalstu šādiem jaunpienācējiem, īpaši speciālistiem, kas nepieciešami vietējiem darba devējiem, – dažādiem inženiertehniskajiem darbiniekiem, speciālistiem un dažāda līmeņa vadītājiem.
Pašvaldības vadītājs norāda, ka nākamgad Valkā būs vairāk nekā simts jaunu darba vietu, jo ekspluatācijā tiks nodoti divi jauni ražošanas korpusi. Tos pašlaik būvē Lauktehnikas rajonā. V. A. Krauklis stāsta, ka autobūves industrijas uzņēmums “efn Nord” nepārtraukti meklē strādniekus un drīzumā atvērs savu filiāli Alūksnē, jo nespēj te uz vietas nokomplektēt vajadzīgo darbinieku skaitu. V. A. Krauklis uzskata, ka pašvaldībai ir jāsadarbojas ar vietējo uzņēmumu vadītājiem ne tikai tāpēc, lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībā, bet tai ir jābūt arī kā servisa iestādei. Proti, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus, lai pilsētā jaunpienācēji dzīvotu ilglaicīgi, lai ģimenēm ar bērniem būtu pieejams bērnudārzs.
Arī pašvaldības deputāti atzīst, ka problēma ir ne tikai mājokļu trūkums, bet arī tas, ka Valkā abas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” un “Pumpuriņš” ir pārpildītas. Brīvas vietas pieejamas kristīgajā bērnudārzā “Gaismiņa”, kas gan ir privāta pirmsskolas izglītības iestāde. Taču deputāti uzskata, ka, pārrunājot šo problēmu ar bērnudārzu vadītājiem un pašvaldībai piedaloties ar līdzfinansējumu, varētu izmantot “Gaismiņas” iespējas. Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Unda Ozoliņa rosina apsvērt iespēju izmantot arī pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumus tuvējos Vijciema un Ērģemes pagastos. Komitejas loceklis Valdis Šaicāns atbalsta šo rosinājumu, norādot, ka viņam ir pazīstama smilteniešu ģimene, kura strādā Valkā un, iespējams, ar laiku te pārceltos uz dzīvi, ja atrastu piemērotu mājokli un bērniem vietu bērnudārzā. Taču deputāts atgādina, ka, piemēram, uzņēmumā “efn Nord” ir maiņu darbs, tāpēc būtu jādomā par iespēju izveidot vismaz vienu grupu ar atšķirīgu darba laiku, lai vecākiem būtu, kur atstāt savas atvases. Līdz šim diennakts grupa bija pieejama “Pumpuriņā”, bet niecīgā pieprasījuma dēļ pašvaldība nolēma to aizvērt, lai nelietderīgi netiktu izmantoti finanšu līdzekļi. Bērnudārza “Pasaciņa” vadītāja Laila Ozoliņa ir atvērta šādam jaunam izaicinājumam, norādot, ka noteikti ieinteresētām pusēm, sākot ar uzņēmējiem, atbildīgām novada domes amatpersonām un bērnudārza pārstāvjiem, jāsanāk kopā un konkrēti jāizrunā šīs lietas, jo viņa kā vadītāja nevar zināt, kura ģimene jau atradusi darbu Valkā un viņi ir nepieciešami speciālisti, kuriem izņēmuma kārtā jāpalīdz atrisināt sadzīves jautājumi.
Šobrīd rindu uz vietu bērnudārzā elektroniski reģistrē novada domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas darbinieki. Tā ir vienota, un vecāki paši pašvaldības mājaslapā var to apskatīt un sekot līdzi izmaiņām. Taču, pēc V. A. Kraukļa teiktā, domei ir jāatrod visi iespējamie instrumenti, lai jaunpienācējiem reāli izskaidrotu un sniegtu palīdzību, nevis no viņiem atbrīvotos ar atrunām par vietu trūkumu bērnudārzā un par pašvaldības dzīvokļu neesamību.
“Uz Valku atnāks ģimene, kura neko nezina. Vietējais uzņēmējs ir ar mieru viņus pieņemt darbā, bet pašvaldības darbinieki, ņemot vērā reālo situāciju, pateiks, ka bērnudārzā vietu nav un arī dzīvokļu nav. Ir kopīgi jāatrod risinājums, lai tā nenotiktu. Mums jābūt ļoti ieinteresētiem un šīs lietas jāizlemj, netērējot lieki laiku, jo cilvēki var pārdomāt un pārcelties uz ģimenēm vēl labvēlīgākām pašvaldībām,” norāda V. A. Krauklis. Viņš atgādina, ka Izglītības ministrija vairākkārt jau ir norādījusi, ka Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas vidusskolas posmā diezgan strauji krītas skolēnu skaits, tāpēc arī par to ir jādomā. Pašvaldībai esot atvērtai un piedāvājot risinājumu, ģimenes izlems par labu dzīvei Valkā.
