Vienu nedēļu ‒ no 3. līdz 10. maijam ‒ J. Cimzes Valkas mūzikas skolas vijoles klases audzēknes Arnita Ērmane un Keita Pelēce Valgas/Valkas simfoniskā orķestra “Livonija” sastāvā piedalījās Starptautiskā Jauniešu orķestru festivālā San Sebastianā, Spānijā. Pavisam īsu brīdi pirms izbraukšanas vijoļu grupā iesaistījās skolas direktore Līga Veinberga. Abām meitenēm šis bija pirmais patstāvīgais ceļojums bez vecākiem, tādēļ emociju gamma bija visplašākā. Ceļošana notika ar autobusu, un iespaidi dalās vairākās daļās – par redzēto pavasara ziedoni Lietuvā un Polijā, iespaidīgajām gravām un kalniem, mazajiem baltajiem ciematiņiem Vācijā, Francijas plašajiem laukiem un tīrumiem, Spānijas sauli ar palmām un teju gataviem citroniem, tad pats festivāls kā brauciena centrālā daļa.
Par festivālu Keita teic: “Man visspilgtākais iespaids palika par festivāla noslēgumu pašā okeāna krastā. Viss vienuviet – skatuve, koncerts, vecpilsēta un pludmale.” Arnita turpina: “Man patika festivāla atklāšana, kurā kopā vienu skaņdarbu bez iepriekšēja mēģinājuma spēja nospēlēt dažādu Eiropas tautu orķestri. Festivāla organizatori bija parūpējušies par interesantu atklāšanas koncertu, kur visi dalībnieki bija pārskatāmi izvietoti lielā arēnā amfiteātra veidā, sadalīti zonās košās krāsās, kuras izveidojās, kad uzvilkām uz sēdekļiem novietotos krekliņus. Neiztika bez jautriem dalībnieku veidotiem viļņiem, kurus pavadīja sajūsmas izsaucieni. Galvenā koncerta daļa bija orķestru saspēle, atskaņojot Eiropas himnu un speciāli festivālam komponētu skaņdarbu “Musikatu bizitza”. Mūsu programmā ietilpa divi izbraukuma koncerti, kur viens aiz otra uz skatuves kāpa orķestri no Eiropas valstīm. Bija iespēja dzirdēt kamerorķestri, ģitāristu orķestri, kori, vairākas jaukta tipa instrumentālas grupas. Mūsu uzstāšanās notika San Sebastianas priekšpilsētā un pašā San Sebastianā. Spēlējām dažāda rakstura skaņdarbus. Vieniem uzstāties bija sevišķi liela atbildība, tāpēc orķestranti maksimāli koncentrējās, uzmanīgi sekoja diriģenta žestiem un tikām atalgoti ar vētrainiem aplausiem un ovācijām. Šis bija ceļojuma augstākais emocionālais brīdis – skatītāju un klausītāju atzinība. Nokļūstot festivāla noslēguma vietā, atklājām, ka tā atrodas promenādes vietā paša okeāna krastā. Tā kā laiks atļāva, pastaigājām pa vecpilsētu, sajūsminājāmies par okeānu, varenajiem viļņiem un, protams, vai tad var atrasties pie okeāna un tajā neiebrist? Noslēguma koncertā, tāpat kā visa festivāla laikā, valdīja nepiespiesta, brīva atmosfēra. Jaunieši baudīja mūziku un muzicēja paši.”
Atpakaļceļā bija laiks pārdomām, un Arnita un Keita atzīst, ka ieguvumi no šī brauciena ir vairāki. Nenoliedzami, galvenais jau ir koncertu pieredze, bet par ne mazāk svarīgu meitenes atzīst ceļošanas pieredzi. Pavisam nakšņojām piecās dažādās mājvietās, tādēļ prasmē tikt galā ar dažādiem sadzīviskiem sīkumiem jāliek lietā viena otra dzīves gudrība un paša izdoma. Vēl svarīgi meitenēm šķiet no jauna atrastie draugi orķestrī, jo ikdienas mēģinājumos saviesīgām lietām neatliek laika. Ceļojuma dienās autobusā skanēja smiekli, tika spēlētas spēles un, skaidrojot jēdzienus un savstarpēji saprototies, reizēm tika liktas lietā četras valodas. Visas atgriezāmies ar spilgtiem iespaidiem, emocijām un papildinātām zināšanām ģeogrāfijā.
