“Koklētāju” pie Valkas brīvdabas estrādes zina ne tikai valcēnieši, – gan jau šo monumentālo skulptūru uzkalnā ievērojuši arī pilsētas viesi, apmeklējot pasākumus estrādē (piemēram, šo rindu autore, iespaidīgo skulptūru atceros jau no skolas laikiem, kad no Smiltenes vidusskolas braucām skriet rajona krosu estrādei tuvējā mežiņā).
Šovasar “Koklētājs” piedzīvo savu atdzimšanu – restaurāciju, jo 48 gados laika zobs skulptūrā iekodies diezgan pamatīgi. Tālab arī pēc Valkas novada domes pasūtījuma monumentālajai skulptūrai jūnija nogalē klāt ķērušies pieredzējuši, savā darbības jomā Latvijā zināmi restauratori.
Strādā Latvijā zināmi
restauratori
Valkas “Koklētāju” restaurē Ivo Graudums, Edgars Janočko un Mārtiņš Gothards. Piemēram, pirms dažiem gadiem Ivo Graudums kā Rīgas pieminekļu aģentūras galvenais restaurācijas speciālists vadīja vērienīgus Rīgas Brāļu kapu restaurācijas darbus, viens no restauratoriem bija Edgars Janočko. Ivo Graudums un Edgars Janočko piedalījušies arī Brīvības pieminekļa restaurēšanā.
Monumentālā skulptūra “Koklētājs” ir veltīta latviešu Vispārējo dziesmu svētku simtgadei un atklāta 1972. gadā Vidzemes dziesmu svētku laikā, tās autori ir arhitekts Voldemārs Šusts un tēlnieki Arvīds Voitkāns un Ojārs Siliņš, “Ziemeļlatvijai” stāsta Valkas novada domes kultūras darba organizatore Līga Lāne.
“Par materiāliem toreiz mākslinieki izvēlējušies šūnakmeni, kas celtniecības mērķiem šodien vairs netiek izmantots. Laika zobs, nokrišņi un dzīvā radība to ir apskādējusi, ir radušās plaisas, kurās aug bērzi, pienenes, papardes un citi augi, bet skulptūru ir svarīgi saglabāt, jo 2023. gadā Latvijā tiks atzīmēti Vispārējo dziesmu svētku 150 gadi,” uzsver Līga Lāne.
Noņem gan augus,
gan mikroorganismu kolonijas
“Koklētāja” restaurācijas darbi sākās ar pieminekļa virsmas attīrīšanu no apauguma, izmantojot stikla lodīšu abrazīvu.
Ivo Graudums “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka šobrīd virsmas no apauguma jau ir attīrītas, un piebilst, ka apaugums virsmām bija dažāds, ieskaitot mikroorganismu kolonijas.
Restauratoru darbu sarakstā ir arī skulptūras tā dēvētās smērējumu vietas, kas daudzviet ir vaļā. “Piemineklis ir šūnakmens, precīzi nevaru pateikt – Raunas vai Allažu. Tēlnieki toreiz formas “piedzina” uz vietas, izmantojot blīvu betona masu un virsējo kārtu tonējot. Šie smērējumi šobrīd toņos ļoti atšķiras, jo toreiz tos uzsmērēja uz svaigi kalta akmens, bet akmens, ilgstoši stāvot, maina savu krāsu. Vēl restaurācijas gaitā ir veidošana un protezēšana,” darāmos darbus nosauc Ivo Graudums un piebilst, ka valcēnieši par “Koklētāja” restaurēšanu interesējas – nāk klāt, vēro.
Restauratori Valkā strādā nedēļu nogalēs, ik pa vienai izlaižot. Darbs viņiem jāpaveic trijos mēnešos.
