Piektdien Valkas pilsētas kultūras namā notika Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas Žetonvakars. Svinīgā pasākumā audzēkņi saņēma ģimnāzijas piederības zīmi – sudraba gredzenu. Lai priecētu skatītājus, draugus un radus, audzēkņi priekšnesumā devās ceļojumā pa dažādām pasaules vietām, izzinot tuvu un tālu zemju vērtības un cilvēcisko attieksmi.
Audzēkņu priekšnesuma galvenais mērķis bija vēstīt skatītājiem par savām vērtībām dzīvē. Viņi uzsvēra, ka galvenā klases vērtība ir mīlestība, lai arī ko darītu, ir jābūt mīlestībai pret to, ko dari.
Ar žetona iegūšanu audzēkņus sveica gan audzinātājas, gan skolas direktore Lilita Kreicberga, kā arī Valkas domes mērs Vents Armands Krauklis. Viņš skolēniem pasniedza biļeti uz grupas “Latvian Sound Quartet” koncertu. Tā būs lieliska iespēja klasei baudīt augsta līmeņa klasisko mūziku. L. Kreicberga uzsvēra, ka katrs no šī gada abiturientiem ir īpašs un mērķtiecīgs, ikviens no viņiem ir pierādījis sevi šo divpadsmit gadu laikā. Kāds ir sasniedzis labus rezultātus olimpiādēs, kāds – sportā, cits – mākslā.
Ekselentai klasei
ekselentas audzinātājas
Šī gada divpadsmitā klase atšķiras ne vien ar to, ka katrs skolēns ir unikāls un mērķtiecīgs cilvēks, bet arī ar to, ka viņiem ir divas audzinātājas – Viola Levina un Ingrīda Vabale. “Ekselentai klasei divas audzinātājas, lai spētu turēt viņiem līdzi,” uzsver audzinātāja Viola Levina. Žetonvakars ir viena no skolas tradīcijām. Skolēnu galvenais mērķis ir parādīt apkārtējiem, kādi viņi ir kļuvuši kā personības šo gadu laikā. “Arī šogad mūsu uzstādījums bija, lai jaunieši izsecina, kas viņiem ir tāds, kā nav pārējiem, un kas ir tas, ko viņi vēlas parādīt sabiedrībai. Scenāriju jaunieši veidoja paši, protams, mēs palīdzējām, lai visu būtu vieglāk īstenot,” stāsta V. Levina.
Divpadsmitās klases audzēkņi saņēma daudz dažādu padomu un novēlējumu, pats galvenais, ko uzsvēra viņu audzinātājas, bija: “Lai jaunieši apzinās, ka izglītībai dzīvē ir vērtība un lai veido savu dzīvi gaišu un patīkamu gan sev, gan līdzcilvēkiem.”
Apņēmība un darbaspēks
Pēc pasākuma svinīgās daļas gan audzēkņi, gan skolotāji atzina, ka šogad priekšnesuma izveidošanai bija visai maz laika, jo jaunieši ilgi domāja par to, ko īsti vēlas parādīt publikai. “Šī gada divpadsmitie spēj ātri sakopot spēkus darbam, un tas nozīmē, ka viņi spēj strādāt šeit un tagad. Neatkarīgi no tā, vai uz mēģinājumiem ieradās visi audzēkņi vai ne visi. Viņi mācījās gan individuāli savu priekšnesumu, gan kopā. Manuprāt, tā ir lieliska īpašība, kas viņiem piemīt. Viņi nesēž un negaida brīnumu vai kādu, kas nāks un palīdzēs, bet viņi iet un dara saviem spēkiem,” novērojusi direktores vietniece Andriga Lozda. Jaunieši pasākumam bija izveidojuši scenāriju un dažādas idejas, ko viņi vēlas īstenot.
“Man bija patiess prieks, ka viņi nāca ar savām idejām. Jāatzīst, ka jaunieši ne vienmēr apzinās, ko var īstenot un ko ne. Mūsu kā skolotāju uzdevums bija palīdzēt viņiem saglabāt ideju, tajā pašā laikā veidot to tā, lai skatītāji spētu nolasīt stāstu. Manuprāt, viss izdevās ļoti labi, izdevās izveidot priekšnesumu par vērtībām, kā arī ceļošanu pa dažādām pasaules valstīm. Galvenais, ka viņiem pašiem patika un bija prieks dalīties ar savu stāstu,” atzīst A. Lozda.
Saviļnojums un emocijas
Lai arī kādam piemirsās scenārija teksts vai paslīdēja kāja dejā, jaunieši neslēpa savu gandarījumu un prieku par saņemto žetona gredzenu. Brīdī pirms gredzenu pasniegšanas ikviena jaunieša acīs mirdzēja prieks un sajūsma. “Jāatzīst, ka no sākuma mums kā klasei gāja ļoti grūti ar priekšnesuma izveidošanu. Bet, par laimi, mums izdevās vienoties un varētu pat teikt, ka šī priekšnesuma veidošanas laikā mēs saliedējāmies vairāk nekā līdz šim. Pirms žetona saņemšanas man bija liels uztraukums, brīdī, kad runāja mēra kungs, iekšēji pārņēma emocijas, kad sapratu, ka pavisam drīz ir jādodas plašajā pasaulē un jāizdara pareizie lēmumi dzīvē, tas mani nedaudz biedē. Būs grūti pavadīt ikdienu bez saviem klasesbiedriem, jo katrs no viņiem ir neatņemama sastāvdaļa mūsu kolektīvā. Es ceru, ka ikvienam no mums izdosies dzīvē sasniegt to, ko esam iecerējuši,” savās domās dalījās 12. klases skolniece Monta Podniece.
