Nesen “Ziemeļlatvija” rakstīja par latvāņu plantācijām Smiltenē Vecajā un Jaunajā parkā. Līdz šim Valkas pilsētas teritorijā latvāņu audzes netika manītas, un, ja arī kaut kur tie auga, pašvaldības atbildīgais dienests tos nopļāva. Taču izrādās – tautas modrā acs redz visu, un latvāņi esot arī te.
Aizvadītajā piektdienā “Ziemeļlatvijas” kontā interneta vietnē www.facebook.com “iekrita” valcēnietes ieraksts ar vēstījumu: “Labdien! Valkā, Tālavas ielā pie SIA “Valkas meliorācija” aiz žoga kupli aug, nu jau briest latvāņu sēklu “lietussargi”. Būtu interesants raksts.”
“Ziemeļlatvija” devās uz norādīto vietu, lai konstatētu, vai tiešām tur aug šie nevēlamie ļoti indīgie augi, kas turklāt ir kaitīgi cilvēku veselībai. Proti, ja augu sula tiek uz ādas, var gūt nopietnus apdegumus. Uzmanīgi vērojot Tālavas ielas malu, kur atrodas uzņēmuma nožogota teritorija, neizdevās ieraudzīt nevienu latvāni. Taču, nogriežoties pa labi pa sānu celiņu, kas vijas gar uzņēmuma sētu, tiešām pamanījām dažus latvāņus. Paejot tālāk, pļavā ieraudzījām vairākus latvāņus, bet tie vairs neatrodas SIA “Valkas meliorācija” iežogotajā teritorijā.
Sazinoties ar uzņēmuma vadītāju Jāni Biezo un informējot par iedzīvotāju sniegto ziņojumu, viņš apsola pats savām rokām nopļaut tos dažus latvāņus, ja kādam par tiem tik liela baža. Viņš stāsta, ka regulāri tiek apkopta uzņēmumam piederošā Tālavas ielas teritorija. Aiz uzņēmuma teritorijas atrodas Valsts rezerves zemes, kur latvāņu izplatība ir salīdzinoši liela. Par šo zemi rūpējas pašvaldība. Pērn pašvaldība “Valkas meliorācijai” piedāvājusi pakalpojumu cīņai ar latvāņiem, bet uzņēmums līdz šim pats saviem spēkiem ticis galā ar latvāņu pļaušanu. J. Biezais atgādina, ka savulaik latvāņus Latvijā sāka audzēt lopbarībai, bet mūsdienās tos vairs neviens lopkopis neizmanto kā barību.
Novada izpilddirektora vietnieks Guntis Bašķis informē, ka latvāņu audzes vairāk novērotas piepilsētā, nevis pašā pilsētas teritorijā. Visvairāk ar tiem nākoties cīnīties teritorijās starp Tālavas un Meža ielu. G. Bašķis atzīst, ka iedzīvotāji baidās no latvāņiem un viņš saņem telefona zvanus pat par vienu augošu latvāni. Savukārt, kas attiecas uz pagastiem, latvāņi visvairāk ir izplatījušies Zvārtavas pagastā, arī uz pašvaldības īpašumā esošās zemes.
Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka latvānis ir no 2 līdz 4 metrus augsts daudzgadīgs monokarps augs ar lapas plātni, kas var būt pat līdz 1,5 metrus gara. Monokarps nozīmē to, ka augs uzzied, nogatavina sēklas un aiziet bojā. Tātad, ja augs ir sācis ziedēt, nedrīkst tam ļaut nogatavināt un izsēt sēklas. Latvijā latvānis ir plaši izplatījies pamestās un lauksaimniecībā izmantojamās platībās, traucētos, antropogēni ietekmētos biotopos, kā arī urbanizētos apgabalos, atklātās platībās, krūmos, mežos, ceļmalās, grāvmalās, ap upēm un cita veida ūdenstilpēm, ar kuru palīdzību latvānis efektīvi spēj izplatīt sēklas plašā teritorijā. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem bijušajā Valkas rajona teritorijā latvāņu augšanas kopplatība varētu sasniegt 11 hektārus. Salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju, tas nav pārāk daudz. Piemēram, Valmieras pusē tie ir 43, bet bijušajā Cēsu rajona teritorijā – 831 hektārs.
