SIA “Valkas namsaimnieks” mājaslapā ikviens var iepazīties ar maksājumiem par saņemto siltumu oktobrī. “Ziemeļlatvijā” uzklausīti pārmetumi siltuma piegādātājam par augsto cenu tik siltā laikā. Devāmies skaidrot situāciju pie “Valkas namsaimnieka” valdes locekļa Ivo Meļķa.
“Mūsu apsaimniekotajās mājās esam nomainījuši un turpinām mainīt logus un durvis kāpņu telpās, atjaunojam izolāciju siltumsistēmai pagrabos. Darba ir daudz, un tas viss, lai taupītu siltumu,” skaidro I. Meļķis.
Maksu nosaka komforta līmenis“Valkas namsaimnieka” ziņā ir tikai siltuma pārvadīšana līdz patērētājam, un šīs sadaļas cena nav mainījusies kopš 2009. gada. I. Meļķis uzskata, ka šo maksu vajadzētu palielināt, taču tas netiek darīts, lai vēl vairāk nesadārdzinātu siltuma cenu.Iedzīvotājus interesē renovēto māju siltuma maksa, ja tai pievieno paņemtā kredīta izmaksas. I. Meļķis atbild, ka katrai mājai tas ir atšķirīgi. Piemēram, Merķeļa ielas 23. mājai ir dārgāk, jo tur renovācijas procesā paveikti lielāki darbi nekā citās ēkās. Ir mainītas gan jumta konstrukcijas, gan pats jumts. “Parasti ir tā, ka ziemas mēnešos pēc renovācijas jāmaksā tikpat kā pirms tās vai pat nedaudz mazāk. Taču vasarā iznāk maksāt vairāk, jo kredīta atmaksa sadalīta vienmērīgi visos 12 mēnešos. Taču, piemēram, Rīgas ielas 16. mājai visa gada griezumā siltums plus kredīts nepārsniedz siltuma izmaksas, kādas bija pirms renovācijas,” pauž I. Meļķis. Viņš uzsver, ka izmaksas atkarīgas arī no tā, kādos komforta apstākļos cilvēki vēlas dzīvot. Siltuma skaitītāju var pieregulēt, lai uzturētu noteiktu temperatūru. Saprotami, ka par lielāku siltumu būs jāmaksā vairāk. Tas viss ir iedzīvotāju ziņā. Arī viņiem ir tiesības iepazīties ar patērētā siltuma rādītājiem. Neapšaubāmi, ka siltums renovētajās mājās ir kļuvis apmēram uz pusi lētāks.
Cenšas maksimāli ekonomētMājās, kuras tagad gatavo renovācijai, pieeja ir nedaudz atšķirīga. Pašlaik speciālisti izstrādā dokumentāciju Stendera 3, Merķeļa 13 un 13a ēkām. Viņi atjauno dokumentāciju ēkām Domes bulvārī 1 un Raiņa ielā 14. Vēl pilsētā ir trīs vai pat četras mājas, kurās paredzēta iedzīvotāju aptauja un viedokļu noskaidrošana attiecībā uz siltināšanu. Daļa iedzīvotāju ir izteikusi vēlmi uzsākt siltināšanas procesu. Mājām jāveic audits jeb tehniskais apsekojums, lai varētu spriest par ēku tehnisko stāvokli un saprast, cik līdzekļu tajā jāiegulda. “Mēs veicam aprēķinus, lai ekonomija būtu maksimāla, ar vismazākajiem ieguldījumiem. Galvenais, lai iedzīvotājiem krasi nepieaugtu tās izmaksas, kuras viņš maksā šobrīd pirms renovācijas. Ideālākajā variantā samaksa varētu būt tāda pati, kā ir pašlaik vai pat mazāk,” skaidro I. Meļķis. Viņš satraucas par to, ka daudzi nesaprot – neviens labais onkulis no malas neatnāks un nepalīdzēs. Tā nenotiks. Ja pašlaik ir iespēja ēku sakārtošanai saņemt kredītu, tas ir jāizmanto. “Valkas namsaimnieks” allaž rēķina, vai izdevīgāk ņemt kredītu valsts bankā “Altum” vai privātajās komercbankās. Līdz šim ēku renovēšanai Valkā kredīti ņemti uz 10 vai 15 gadiem.
Starpnieks neko nepelnaVissarežģītākais un atbildīgākais posms pēc audita un tāmes sagatavošanas ir aprēķināšana, lai kredītu ņemtu bankā, kur var visvairāk ieekonomēt. Katrs gadījums ir individuāls, divu vienādu māju nav. “Tajās sapulcēs, kuras organizējam, ir jušana, ka siltināšana ir vajadzīga tikai mums. Tā nav, mums to nepavisam nevajag. Ar varu neko neuzspiežam, vien cenšamies parādīt, ka siltuma ekonomija ir izdevīga tieši iedzīvotājiem,” komentē I. Meļķis. Pie viņa vēršas iedzīvotāji, jautājot, kāpēc renovācijas plānā nav viņu mājas. Saruna par siltināšanu var notikt tikai tad, ja mājas finansiālās lietas ir vajadzīgajā stāvoklī. Ja parāds ir lielāks par pieciem procentiem, neviens kredītu nedos. Diemžēl situācija ir tāda, ka mājām, kurām renovāciju vajadzētu visvairāk, ir lielie parādi.Nevienam nav noslēpums, ka joprojām ir cilvēki, kuri par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā siltumu, nemaksā un paliek parādā. Jautāts, kurš sedz parādnieku nesamaksāto naudu par siltumu, I. Meļķis atbild, ka “Valkas namsaimnieks” faktiski saņemto naudu pārskaita Valkas novada domei, bet tālākā norēķināšanās ar siltuma ražotājiem ir domes ziņā. Tieši tā ir noteikts līgumā starp apsaimniekotājiem un domi. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzīst, ka savā ziņā dome subsidē neieņemto maksu par siltumu, taču ar parādniekiem tiek strādāts un tiek atgūtas nopietnas summas. “Nav tā, ka parādu neatdošana ir bezcerīgs process. Protams, ar laika nobīdi, taču daļa līdzekļu tiek atgūta. Ja dome tā nerīkotos, visticamāk, ka “Valkas namsaimnieks”, kas ir pašvaldības uzņēmums, dažu gadu laikā bankrotētu,” pārliecināts domes priekšsēdis.I. Meļķis uzsver, ka apsaimniekotājs kā starpnieks izdara lielāko tehniskā darba daļu, tas ir kontrolējot un savācot rādījumus un aprēķinot maksu, taču nesaņem par to ne centa. Tas attiecas uz visiem komunālajiem pakalpojumiem, tostarp arī par ūdeni un atkritumiem.
Siltums kļuvis dārgāksSiltumenerģijas patēriņš katrai mājai un katru mēnesi var būt atšķirīgs. Tas veidojas no vairākiem faktoriem – āra gaisa temperatūras, vēja stipruma un virziena, ieregulētā siltuma padeves režīma siltummezglā, ēkas ārējo konstrukciju siltumnoturības, korekti nodotā karstā ūdens patēriņa un citiem. Patērētais siltumenerģijas daudzums ēkā tiek aprēķināts, ņemot vērā turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūru starpību un caurplūdi. Siltummezglā atrodas sensori, kuri regulē siltumenerģijas patēriņu atkarībā no āra gaisa temperatūras atbilstoši uzstādītiem parametriem. Ja ārā būs auksts un temperatūra noslīdēs ievērojami zem nulles, tad siltumenerģijas patēriņš būs lielāks, bet, ja būs silts, tas samazināsies. Tas ir normāli, ka dienā, kad gaisa temperatūra ir augstāka, dzīvoklī radiatori var būt tikai remdeni, bet naktī, kad kļūst aukstāks, siltummezgls palielinās siltumenerģijas padevi un radiatori dzīvoklī kļūst daudz siltāki.2014. gada 1. decembrī spēkā stājās jaunā siltumenerģijas cena Valkas pilsētā – 54,05 eiro par megavatstundu bez PVN.Tarifi apkurei no šī gada oktobra palielinājušies par astoņiem procentiem saistībā ar saražotās megavatstundas cenas pieaugumu.Iedzīvotājiem tika pausts, ka koģenerācijas siltums būšot lētāks, taču tas ir kļuvis dārgāks.V. A. Krauklis uzskata, ka apkures izmaksas veido vairāki komponenti un tam ir objektīvs pamats, tostarp šķeldas cena, minimālās darba algas palielinājums un citi aspekti. Kad būvēja koģenerācijas staciju, nebija plānots, ka tās ražoto siltumu valsts apliks ar papildu nodokli. “Jau daudzus gadus slēptā veidā apkure tika dotēta no pašvaldības līdzekļiem un tas ir negodīgi pret tiem iedzīvotājiem, kuri neizmanto centralizēto apkuri. Ja nebūtu šīs koģenerācijas stacijas, situma cenas lēciens noteikti būtu daudz lielāks. Esam ieguvēji jebkurā gadījumā,” nešaubās domes priekšsēdētājs.Pagājušajā apkures sezonā vidējais tarifs pilsētā bija 1,066 eiro par kvadrātmetru.Viedokļi
Pēteris Gudrinieks, Merķeļa ielas 15. mājas vecākais:- Nekādas lielas iebildes par siltuma cenu neesmu dzirdējis. Pāris iedzīvotāju bija neapmierināti ar švako kurināšanu. Tikai viena sieviete sacīja, ka jāmaksā pārlieku dārgi. Salīdzinot ar citām pašvaldībām, manuprāt, mūsējā siltuma cena ir salīdzinoši zema. Uzskatu, ka mūsu mājā viss ir kārtībā. Automātika visu regulē. Cilvēki vienmēr būs ar kaut ko neapmierināti, kāds ar valdību, cits ar dārdzību un tā joprojām. Tāda ir cilvēka psiholoģija. Protams, siltuma nekad nevar būt par daudz.
Tarass Afanasjevs, Varoņu ielas 30. mājas vecākais:- Iedzīvotāji sūdzas, ka pie augstās izmaksas ir pārlieku auksti, nevis karsti un dārgi. Dzīvoklī ir zema temperatūra, apmēram 17 vai 18 grādu, taču jāmaksā daudz. Visi gribētu, lai jāmaksā mazāk, taču, visticamāk, tad pazemināsies arī temperatūra telpās. Tātad nekādas jēgas. Ja par pašreizējo cenu būtu siltāk, iedzīvotāji neprotestētu.
Valdis Puriņš, Ausekļa ielas 46. mājas vecākais:
– Iedzīvotāji ar siltumu dzīvokļos ir ļoti apmierināti. Iespējams, dažviet ir pat pārāk silts. Ar siltumu nav nekādu problēmu, taču iedzīvotāji ir sašutuši par tā izmaksām. Ar katru gadu siltums Valkā kļūst dārgāks. Mums ir siltinātā māja, un apkuri pieslēdzām ātrāk nekā citus gadus. Arī tāpēc mums jāmaksā vairāk nekā citās siltinātās mājās. Mūsu mājas siltināšana izmaksāja lētāk nekā citām šāda veida mājām, tāpēc iegūtais efekts arī ir mazāks nekā citviet. Rupji rēķinot, tieši par siltumu maksājam uz pusi mazāk nekā nesiltinātās mājās pilsētā.
