Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ir noslēgusies Saeimā. Atliek gaidīt pašvaldības vēlēšanas, un jaunizveidotie novadi Latvijā varēs sākt savu dzīvi.
ATR kontekstā pastiprināta uzmanība un pat ažiotāža tika radīta par Valkas novada robežām. VARAM piedāvātajam variantam Valkas novadu apvienot ar Rūjienas un Naukšēnu novadiem izrādījās daudz pretinieku. Šāds piedāvājums izraisīja ļoti lielu neapmierinātību Rūjienas pusē. Mēs, valcēnieši, nepelnīti tikām nodēvēti par nabagiem. Valkas novada vadība arī dabūja savu negatīvisma devu. Virmoja viedoklis, ka Valka vēlas bagāto rūjieniešu naudu. Dzirdot šādus viedokļus, veicu nelielu pētījumu par Rūjienas novadu un tā bagātībām, pēc kurām Valka it kā tik ļoti tīko. Rezultātā aina parādījās visai interesanta. “Bagātajā” Rūjienas novadā (pilsēta un četri pagasti) darbojas viena sporta halle un viens kultūras nams. Turpretī pie mums, “nabagiem”, Valkā (pilsēta un pieci pagasti) darbojas četras sporta halles (divas jaunas pagastos), viena sporta zāle, pieci tautas nami pagastos (četri renovēti) un renovētais Valkas pilsētas kultūras nams. Rezultātā rūjienieši panāca savu un tika pievienoti Valmieras novadam.
Otrajā variantā Valkas novadam paredzēja pievienot Strenču novadu, Trikātas un Ēveles pagastus. Šo apdzīvoto vietu iedzīvotāji nebija ar to mierā un rīkoja protesta akcijas. Neizpalika arī publiska Valkas novada un to iedzīvotāju aizvainošana. Es kā Valkas iedzīvotājs gan publiski, gan, runājot ar savas partijas (KPV LV) Saeimas deputātiem, biju pret šādu variantu. Uzskatu, ka Valkas novads ir ekonomiski attīstītāks par iepriekš minētajām vietām un šis variants tikai liegtu tālāko attīstību. Patiess gandarījums par mūsu deputātiem, kuri tajā ieklausījās un iedziļinājās, kā rezultātā atbalstīja Valku kā nedalītu un atsevišķu novadu.
Pirms trešā lasījuma JKP deputāti nāca klajā ar variantu Valkas novadu dalīt. Vienu daļu pievienot Smiltenes novadam, otru – Valmieras novadam. Pret šo ideju iebilda KPV LV deputāti, un rezultātā Valkas novads savu dzīvi turpinās līdzšinējās robežās.
Valka ir pietiekami spēcīga, lai pati par sevi attīstītu nākotnes potenciālu. It īpaši kontekstā ar Valgu. Aicinu KPV LV deputātus būt drosmīgiem un virzīt jautājumu par īpašā statusa noteikšanu Valkas novadam, lai mēs būtu interesantāki uzņēmējiem, potenciālajiem investoriem utt. Latvijai nav otras administratīvajā ziņā tik unikālas vietas kā Valka, kur ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā saplūst divu valstu robežas.
Turklāt Valka Latvijai ir svarīga arī vēsturiskajā aspektā, jo tieši šeit tika pieņemti lēmumi par Latvijas valsts dibināšanu. Valkai ir liela nozīme mūsu brīvvalsts dzimšanā un latviskās identitātes veidošanā. Tā ir kultūrvēsturiska vērtība, kuru valcēniešiem neatņemt.
VALKA – VIETA, KUR PIEDZIMA LATVIJA.
