Vakar Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komitejas telpās atkal pulcējās cilvēki, smaržoja kafija un smalkmaizītes, bet pie zāles sienām acis priecēja jaunas gleznas.
Notika valcēnietes Žannas Dudzinskas gleznu izstādes atklāšana. Jauniete atklāj, ka tā pa īstam zīmē un glezno jau četrus gadus. “Pamatus apguvu Valkas mākslas skolā, kur izveidota studija mana vecuma cilvēkiem. Četrus gadus divas stundas nedēļā apmeklēju skolu,” stāsta Ž. Dudzinska.
Vēl nav izvēlējusies savu tēmuViņa uzskata, ka skola ir ļoti vērtīga, jo ļauj arī popularizēt savus darbus. Viena glezna no viņas kolekcijas ir ievietota Valgas kultūras centrā, pirms tam tā atradās Valkas novadpētniecības muzejā. Vaicāta, ko jauniete vislabprātāk glezno, viņa atklāti atbild, ka vēl nezina, ko patiesībā vēlas. “Mētājos no vienas tēmas pie otras. Šad tad pagleznoju dabu, pēc tam pievēršos dzīvniekiem. Uzgleznoju zirgu un lauvu, esmu gleznojusi arī sievietes portretus. Tagad atklāju, ka vislabāk man patīk zīmēt puķes,” saka Ž. Dudzinska. Nevienam lielam māksliniekam gan viņa vēl nav rādījusi savus darbus. Īpaši viņu vērtējums arī jaunieti neinteresē, jo gleznošanā viņa nav nospraudusi augstus mērķus. To viņa uzskata par savu vaļasprieku, ar ko aizpildīt brīvo laiku. “Tā gan nav daudz, jo ikdienā strādāju zobārstniecības praksē pie zobārstes Gunas Ikšeles. Ja būtu vairāk laika, arī gleznu būtu vairāk,” apliecina Ž. Dudzinska. Vēl viņai patīk makšķerēt un sēņot. Ja sēņu nav, var tāpat pastaigāties pa mežu.
Pilsētā kultūras dzīve ir pretimnākošaKultūras dzīvi Valkā jauniete vērtē kā ļoti attīstītu un pretimnākošu cilvēkiem. “Tā ļauj visiem attīstīt savas spējas, parādīt darbus citiem un uzklausīt vērtējumu. Tikai no kultūras aktivitātēm esmu uzzinājusi, cik talantīgi cilvēki pie mums dzīvo. Te var atvērt dažādas izstādes un pieteikt sevi vai nu ar rokdarbiem, fotogrāfijām, vai gleznojumiem,” spriež Ž. Dudzinska. Viņa uzskata, ka Valkā ļoti daudzi aizraujas ar dažādiem mākslas virzieniem un to veicina tieši novada vadības pretimnākšana kultūrai.Raugoties Ž. Dudzinskas gleznās, nenoliedzami atklājas viņas talants. Sievietes skumjas salīdzinātas ar rudeni, viss pelēks, bet pie koka vējā šūpojas pēdējās lapas. Vai arī otra glezna, kur līksma sieviete ar spārniem uz muguras un, šķiet, tūlīt sāks lidot no prieka. Žanna atzīstas, ka šad tad glezno no citām bildēm, ieliekot gleznā arī kaut ko no sevis. Visu laiku viņa darbojusies ar akrila krāsām, bet šogad sākusi izmantot eļļas krāsas.Sarkanā Krusta Valkas komitejas ēkā šī ir kārtējā izstāde. Izpilddirektore Gaļina Sokolova vairs nevar atcerēties, cik to bijis. “Ir bijušas gan kolektīvās, gan individuālās izstādes. Vēlos veicināt cilvēkos talantu attīstību, lai viņi pūlētos savā labā un izkoptu prasmes. Ievēroju, ka rokdarbniecēm ir ļoti svarīgs arī citu novērtējums. Tas uzlādē un liek censties vēl vairāk,” saka G. Sokolova.Ik mākslas veids, ko cilvēks attīsta, nav domāts tikai augstām mākslas virsotnēm, bet pirmkārt tas pilnveido paša personību.
