“Ziemeļlatvija” nesen saņēma kāda valcēnieša vēstuli, kurā viņš rosina redakciju vairāk atspoguļot Valgā notiekošos ekonomiskos procesus.
“Ziemeļlatvija” nesen saņēma kāda valcēnieša vēstuli, kurā viņš rosina redakciju vairāk atspoguļot Valgā notiekošos ekonomiskos procesus. Vēstulē bija tik daudz jautājumu, ka tie sadalāmi vairākos blokos, un laikraksts uz tiem centīsies atbildēt.
“…”Ziemeļlatvija” regulāri publicē rakstus par Valkas un Valgas sadarbību sportā un kultūras dzīves norisēs, bet mazāk par ekonomiskajām lietām, valcēniešu iespējām strādāt Valgā. Vai Valga ir to piecu Igaunijas pilsētu skaitā, kurām piešķirts miljoniem eiro no Eiropas Savienības fondiem laikā no 2007. līdz 2013. gadam? Kādi pašlaik ir lielākie Valgas uzņēmumi, kuri dod lielākos ieņēmumus pilsētas budžetā? Kādu valdzēnieši redz savu pilsētu 2013. gadā?…” Vēl vēstulē ir vairāki jautājumi par dzelzceļu. Uz jautājumiem par dzelzceļu “Ziemeļlatvijai” šomēnes atbildēs Valgas apriņķa ārējo sakaru koordinators Rainers Kūtmā. Ieskatu par Valgā notiekošo un iecerēm “Ziemeļlatvijai” izklāstīja Valgas Attīstības nodaļas vadītājs Mēlis Linnamegi.
Latvieši strādā uzņēmumā “Sangar”
Atbildot uz jautājumu par ES līdzekļu piešķiršanu lielākajām pilsētām, nodaļas vadītājs apstiprina, ka līdzekļus bija paredzēts piešķirt tikai lielāko pilsētu attīstībai, bet Valgas to skaitā nebija. Pašlaik Igaunijas Finanšu ministrija ir nolēmusi mainīt sākotnējo plānu un līdzekļu pārdali veikt tā, lai palīdzību saņemtu lielāks skaits pilsētu, tostarp arī Valga. M. Linnamegi akcentē, ka tas nav nozīmīgs finanšu resursu ieguves veids, jo ES ir dažādas citas nozīmīgas programmas, kurās var startēt ar izstrādātiem projektiem.
Visvairāk darba vietu (vairākus simtus) Valgas iedzīvotājiem nodrošina dažādas domes institūcijas – jo īpaši skolas un bērnudārzi. Viens no lielākajiem uzņēmumiem ir Valgas gaļas pārstrādes kombināts, kurš ir spējis pastāvēt, izejot caur visiem juku laikiem, un tagad pieder somu kapitālam. Pilsētai nozīmīgs uzņēmums ir mēbeļu fabrika. Tā savukārt pieder zviedru kapitālam. Visas tur ražotās mēbeles eksportē uz citām valstīm. Valgā bija liels maizes kombināts, bet tas vairs maizi neražo. “Liela uzņēmēju sabiedrība, kas nodrošina ar maizi visu Igauniju, uzskata, ka tik mazai vietai kā Valga maizes ražošana nav ekonomiski izdevīga. Valgā ir palikusi neliela konditorejas izstrādājumu ražotne Dienvidigaunijas vajadzībām. Koncerna vadība uzskata, ka ražotnēs nepieciešama vairāk vai mazāk šaura specializācija. Valgas un citu Dienvidigaunijas pilsētu iedzīvotāji ēd Veru ceptu maizi,” skaidro M. Linnamegi.
Valgā darbojas arī metālizstrādājumu rūpnīca, kurā gatavo dažādas detaļas kuģu būvētājiem un remontētājiem, konstrukcijas metāla angāriem un daudzas citas lietas, piemēram, dekoratīvos režģus kamīniem. Tos var pasūtīt ar katalogu palīdzību vairākās valstīs. Valgas iedzīvotāji savā pilsētā gatavotu preci var pasūtīt Somijā. Tāda nu ir modernā loģistikas sistēma.
Visvairāk latviešu strādā šūšanas fabrikā “Sangar”. Gandrīz viss tur saražotais tiek eksportēts. Vēl ir viens kokapstrādes uzņēmums, kurš iepērk neapstrādātus baļķus un gatavo telefona līniju stabus.
Būvēs ražotnes un veidos loģistikas centru
Valgas nākotnes plānotāji raksta projektus. Pērn Valgā pabeidza vērienīgu ūdensapgādes projekta īstenošanu. Pašlaik speciālisti gatavo jaunu projektu, iepriekšējā turpinājumu. To paredzēts uzsākt 2009. vai 2010. gadā. Marta nogalē paredzēts tikties ar Valkas kolēģiem, lai apspriestu iespējas sadarboties ūdensapgādes un kanalizācijas problēmu risināšanā.
Jautāts par pilsētas nākotnes vīzijām, par to, kā Valga izskatīsies pēc pieciem gadiem, M. Linnamegi atbild, ka, visticamāk, pilsēta kļūs par ievērojamu loģistikas centru. Diemžēl pagaidām ne tuvu netiek izmantotas dzelzceļa iespējas. Nav atrisinātas muitas un robežlietas ar Krieviju, tāpēc pašlaik kravu pārvadātāji dod priekšroku Tartu dzelzceļa mezglam. “Ceram, ka līdz ar loģistiku attīstīsies vairākas citas nozīmīgas ražotnes, tiks celtas jaunas noliktavas. Rūpniecības attīstībai Valgā ir atvēlēta liela teritorija. Iespējamie investori par to jau interesējas. Savulaik Padomju savienības presē ne reizi vien rakstīja par alumīnija tūbiņu ražošanas uzņēmumu. Tās izmantojuši arīdzan barības iepildīšanai kosmonautiem. Šis uzņēmums arī ir slēgts. M. Linnamegi gan smaida un apšauba, vai tieši Valgā ražoto produkciju izmantoja kosmonautikā. Šās bijušās ražotnes zemes gabalu grasās pirkt somi un būvēt jaunu rūpnīcu elektronisko iekārtu montāžas plašu ražošanai. Domājams, ka tur sākotnēji strādās apmēram 30 darbinieku.
Vēlas būvēt apvedceļu tranzīttransportam
Visvērienīgākais iecerētais valdzēniešu projekts ir apvedceļa būvēšana, lai tranzīttransportu novadītu citos maģistrālajos virzienos, neiebraucot pilsētā. Attīstības nodaļas vadītājs atzīst, ka tas patiesi ir neaptverami liels un milzīgus finansiālos resursus prasošs, turklāt pagaidām ir maz cerību iegūt finansējumu no ES vai Igaunijas valsts, tomēr, sakopojot visus resursus, iespējams, līdz 2013. gadam varētu izstrādāt darbu tehnisko projektu. Tiesa, vietējie uzņēmēji jau diskutē par iespējām ierīkot daļu, turklāt neasfaltētu apvedceļu vairākās būvēšanas kārtās pašu vajadzībām.
Īpašu nozīmi Valgā iegūs tūrisma veicināšanas projekti. Tieši šo nozari paredzēts attīstīt, cieši sadarbojoties ar valcēniešiem. Vispirms paredzēts veidot kopīgu atpūtas zonu, jo pavisam drīz, domājams, nekādu acīm redzamu robežu nebūs. Protams, igauņi Pedeles krastu sakārtošanā ir tikuši ievērojami tālāk. Valcēniešiem ir izstrādāts savas puses upes krastu labiekārtošanas tehniskais projekts un, domājams, ka abu pilsētu kopējā iecere par gana garu un interesantu atpūtas zonas izveidošanu īstenosies.
Domājams, ka mainīsies arī Valgas centrs. Tiek meklēti investori, lai pilsētā izveidotu nelielu SPA centru, tas ir, baseinu, kosmētiskajiem kabinetiem un dažādām ķermeņa kopšanas iespējām. Protams, tur būs arī restorāns, viesnīca un telpas konferenču rīkošanai. Valga gatavojas kļūt par nozīmīgu un visnotaļ attīstītu Dienvidigaunijas pilsētu.
