“Vai kādreiz nopļaus to Bašķa saliņu Pedelē, kur koki jau drīz tiltu pāraugs?” jautā interneta vietnes www.ziemellatvija.lv lietotājs ar niku valcēnietis. Par aizaugušo salu, kā arī par zāles pļaušanas kvalitāti Valkā laikraksta portālā ir izveidots forums “Pedeles krasti”.
Trešdienas rītā “Ziemeļlatvija” devās aplūkot vietējā sabiedrībā tā saukto Bašķa saliņu, kas labi redzama no Ausekļa ielas tikta pār Pedeli. Jāteic, ka tik tiešām sala ir aizaugusi ne tikai ar garu zāli, bet ar itin prāviem kokiem. Savukārt par zāles pļaušanas kvalitāti, īpaši daudzdzīvokļu namu pagalmos, šopavasar nācies dzirdēt itin bieži – diemžēl tikai kritiskas piezīmes.
Pļaušana ar trimmeri prasa pārāk daudz laika“Gribētu gan zināt, kurš meistars pļauj zāli gar tūrisma taku pie Pedeles. Tas jau nav nopļauts, bet tikai nošļūkāts – kumšķi kā cūkai sari lien no pieglaudītās zāles. Vai tad pilsētas komunālajai daļai nav trimmera,” “Ziemeļlatvijai” savu neizpratni pauž kāda valcēniete. Turklāt aprunājoties ar pilsētas iedzīvotājiem, vairākkārt nācies uzklausīt viedokli, ka viņiem ir sajūta, ka pilsētā eksistē tikai pats centrs, “kuru pucē katru brīdi, līdz ko nedaudz lielāka zālīte izaugusi. Bet ja jāpļauj mazliet nostāk no centra, kaut vai lielo māju pagalmos, tad pļaus tikai tad, kad zāle būs jau pāraugusi”.Novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Inese Vehi atzīst, ka tik tiešām gar tūrisma taku zāle pirmoreiz tehnisku problēmu dēļ ir nopļauta nekvalitatīvi. Par to viņa pārliecinājusies vēl vakarrīt. Taču šo objektu pļaut ar trimmeri nevar, jo vieta ir nelīdzena, kā arī tas prasītu pārāk daudz laika. Pašlaik pilsētas teritorijas apsaimniekošanas rīcībā ir trīs trimmeri, ar kuriem darbojas divi strādnieki. Turklāt platības ar zāli ir tik lielas, ka tās pilsētas teritorijā lielākoties tiek appļautas ar traktoriem “Belarus”. I. Vehi sola, ka līdz Jāņiem nekvalitatīvi izpļautās vietas tiks izpļautas vēlreiz. Amatpersona aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un rēķināties, ka pašlaik zāle aug griezdamās, tāpēc tā jāpļauj atkārtoti vismaz pēc nedēļas.
Lai nopļautu, jānolaužas ar helikopteruSavukārt situāciju par aizaugušo Pedeles upes salu I. Vehi attiecās komentēt, norādot, ka appļaut to nemaz nav iespējams, jo tad uz salas būtu jānolaižas ar helikopteru. Viņa “Ziemeļlatvijai” ieteica sazināties ar pašvaldības izpilddirektora vietnieku Gunti Bašķi, ar kura iniciatīvu pirms vairākiem gadiem tika izveidota šī sala, kā arī ar pašvaldības ainavu arhitekti Jolantu Kriviņu.“Ziemeļlatvija” atgādina, ka šo mākslīgo salu izveidoja 2009. gada septembrī. Tolaik G. Bašķis veica novada domes izpilddirektora pienākumus. Rakstot par šiem darbiem, amatpersona “Ziemeļlatvijai” stāstīja, ka Pedeles upes krasta sakopšanu veic vietējais uzņēmums SIA “Valkas meliorācija”, kas uzvarēja domes izsludinātajā cenu aptaujas konkursā. Izrādās, ka sākotnēji bija plānots, ka varēs pat izveidot mākslīgu salu, bet dēļ upes dūņainā krasta diemžēl to nevarēja paveikt. G. Bašķis tolaik stāstīja, ka līdzīga sala bijusi jau senāk, uz kuras bijis par futbola laukums, bet tai blakus dīķis, kur varēja peldēties. Tad tika solīts, ka 2010. gada vasarā iedzīvotāji varēs peldēties peldētavā tajā pašā vietā, kur krastā ir smiltis – līdzīgas kā Baltijas jūras krastā. Iecerēts bija arī uzstādīt laipu, no kuras peldētāji varēs lēkt, jo tajā vietā Pedele izrakta dziļāka. Šos visnotaļ apjomīgos darbus pirms sešiem gadiem finansēja no pašvaldības specbudžeta līdzekļiem. Diemžēl jāatzīst, ka pašlaik neviens no šiem grandiozajiem plāniem nav īstenojies. Nav arī peldētavas ar piesolītajām jūrmalas smiltiņām, jo šajā vietā upes krasts ir tik šaurs un aizaudzis, ka tur vairs neviens atpūtnieks neizrāda vēlmi sauļoties vai peldēties. Turklāt turpat ir lepnas privātmājas žogs, kas nemaz nerosina iedzīvotājus šo teritoriju izmantot atpūtai. Sazinoties ar pašvaldības ainavu arhitekti Jolantu Kriviņu, kura šajā amatā strādā nepilnu gadu, viņa “Ziemeļlatvijai” atzina, ka līdz šim viņa nav saskārusies ar jautājumu, ko turpmāk darīt ar šo aizaugušo salu. Viņa sola, ka jau tuvākajā laikā painteresēsies un darīs to zināmu arī “Ziemeļlatvijai”.Arī izpilddirektora vietnieks G. Bašķis atzīst, ka tik tiešām pagaidām nekas nav domāts par aizaugušās salas sakopšanu. To apgrūtina vairāki faktori, vispirms jau tas, ka salas pamatne ir dūņaina. Viņš sola, ka tuvākajā laikā pievērsīsies šī jautājuma risināšanai, jo tas esot arī goda jautājums, ja jau sala tiekot dēvēta viņa vārdā. Turklāt viņš labi atceras sākotnējos nodomus saistībā ar šīs teritorijas labiekārtošanu, taču plānus izjaucis tas, ka neilgi pēc tam šo zemi iegādājās privātīpašnieks, tāpēc pašvaldībai bijušas “sasietas” rokas. To, vai situācija mainīsies saistībā ar salas sakopšanu – kaut vai tikai koku nozāģēšanu, rādīs laiks, taču “Ziemeļlatvija” sekos līdzi notikumu gaitai.
