Svinot Latvijas dzimšanas dienu, 18. novembrī jau vairākus gadus Valkas pilsētas kultūras namā notiek svinīgs un tiešām kvalitatīvs svētku pasākums. Katru reizi man ar fotokameru ir jāfiksē notiekošais, taču tāpat izbaudu īpašo noskaņu, ko rada svētku uzrunas, apsveikumi un priekšnesumi. Šogad pasākuma rīkotāji gādājuši, lai valcēnieši un novada iedzīvotāji dzirdētu Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu kori kopā ar solistiem Anci Krauzi, Andri Ērgli un Zigfrīdu Muktupāvelu. Pēc svinīgā pasākuma būs svētku balle. Un te sākas problēmas.
Jau pērn pēc 18. novembra pasākuma nācās dzirdēt balles apmeklētāju kritiku par to, ka kultūras namā nebija kafejnīcas vai, kā sauc, bufetes. Daudzi aizgāja mājās, jo bija cerējuši, ka uz vietas varēs pasēdēt pie gaumīgi noformētiem galdiņiem ar šampanieša glāzi, kūciņu vai lašmaizīti. Un tas ir saprotami, jo daudzi, kas saposušies vakartērpos, negrib kultūras namā ierasties ar saviem dzērieniem un uzkodām. Un kā arī tas izskatās, ka, ienākot svētku norises telpās, rokās ir plastmasas kules ar pārtiku un pudelēm. Aprunājoties ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem, izrādās, ka Valkas publika, atšķirībā no citām tuvām un tālām vietām, nemaz tik naski neiepērkas kafejnīcā, bet gan bauda līdzpaņemtās uzkodas un dzērienus. Rodas jautājums, tad kāda jēga sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam censties gatavot īpašas uzkodas, organizēt darbiniekus un izbraukuma tirdzniecību, ja pa visu vakaru izdodas nopelnīt vien pārdesmit eiro. Galu galā uzņēmējam ir jārēķina katrs eiro, tāpēc arī nostāja, ka nav vērts saspringt un tirgoties 18. novembra pasākumā, ir saprotama. Risinājums šai problēmai būtu tad, ja svētku rīkotāji strikti noteiktu, ka kultūras namā aizliegts ienest līdzpaņemto alkoholu un pārtiku. Līdzīgi kā tas ir vasaras brīvdabas pasākumos, kad uz vietas tirgojas vairākas bufetes.
