Šopavasar mazāk saulītes siltuma un mīļuma. Tāpēc jo lielāks prieks, kad tā ir ar mums. Varbūt arī Viņai vajag pozitīvu auru, kas staro pretī no Zemes.
Šopavasar mazāk saulītes siltuma un mīļuma. Tāpēc jo lielāks prieks, kad tā ir ar mums. Varbūt arī Viņai vajag pozitīvu auru, kas staro pretī no Zemes. Kāpēc sildīt kašķīgus, varaskārus, nenovīdīgus, mantrausīgus… Kāpēc vējš šoziem tik neganti iepūta mūsu mežos? Varbūt mūsu domāšanā brāzās. Un koki kā karavīri krita… Nevainīgi. Ļoti sāpēja sirds daudziem. Drīz vien sāka skanēt zāģu dziesmas, pretī debesīm uzvijās ugunskuru dūmi. Cik daudziem atkal bija darbs, biezāks maizes klaips uz galda. Kāds dīvains dabas pienesums. Pārbaudījums, brīdinājums? Visu lietu sakārtošana?
Vairosim prieku, labestību, darīsim labus darbus! Priecāsimies, ka Latvijas laukos arvien vairāk zaļo labība, dzelteno rapsis, ka nekuplo “kokvilna”. Zemnieki sasparojušies, jo saņem Eiropas un Lauku atbalsta dienesta palīdzību.
Pagastos jūt lielāku rosību. Arī manā Kārķu — Mežu dienas, senvietu sakopšanas talkas, māju un sētu sapošana. Ar sirsnīgiem aplausiem izskanējusi teātra izrāde “Trīnes grēki”. Skola pošas 120 gadu jubilejai. Jaunie dejotāji drīz dosies uz Rīgu — sadziedāt, sadancot. Uz “Ziemeļu stīgas” pie Vēveriem rosās oranži vīri — top mūsdienīgs asfaltēts ceļa posms… Viss notiek.
Ir izlaidumu laiks. Izsmaržo ziedi, meijas, nobirst patiesa asara. Bērni jau lieli! Pa kuru laiku?! Un paceļas spārnos. Pretī jaunai dienai, labiem darbiem.
Biežāk ieskatīsimies bērnu un sirmgalvju acīs. Tur saskatīsim viņu prieku un bēdas. Biežāk pajautāsim: “Kā jums klājas?” Varbūt tad savus gājputnus, kas aizlido no Latvijas, sagaidīsim atpakaļ un saviem tēviem un mātēm nodrošināsim cienīgas vecumdienas. Kopā ar savu “Ziemeļlatviju” vairosim cilvēkos ticību, prieku!
Gaisā jau virmo Līgosvētku gaidas. Pļavās zied trejdeviņas jāņuzāles…
Lai jums visiem skaisti svētki un gaiši ugunskuri!
