12. klases skolēni atturīgi runā par mīlestību un Valentīndienas svinēšanu.
12. klases skolēni atturīgi runā par mīlestību un Valentīndienas svinēšanu
Skolas stiklotā siena pirms centrālajām kāpnēm ir gana krāšņi un atbilstoši izgreznota visu mīlētāju dienas standartiem – ar bezgaldaudz sarkanām dažāda lieluma un materiāla sirsniņām. Iespējams, ka šodien jaunieši uz tām paskatīsies biežāk.
Kārlis Skudra uzskata, ka Valentīndienas popularitāte Latvijā no gada uz gadu kļūst aizvien mazāka. Iespējams, tāpēc, ka tie nav latviešu tradicionālie svētki. “Es necenšos svinēt šos svētkus. Ja nu ļoti nepieciešams, kādu apsveikumu varu nosūtīt,” rezignēti bilst Kārlis. Jautāts par attieksmi pret pārīšiem klasē, viņš atbild izvairīgi, taču viņš pret visiem attiecas kā pret normāliem klasesbiedriem.
Kristīne Ņikiforova domā, ka nav slikti, ja ir diena, kurā var sacīt mīļus vārdus, taču tas darāms ne tikai Valentīndienā. “Ir patīkami saņemt mīļus apskāvienus, ziedus, sirsniņas un īpašu noskaņojumu, ko cits citam nesniedzam ikdienā,” pauž Kristīne.
Līga Šīrava ir kategoriskāka un apliecina, ka Valentīndienu neatbalsta. Tie nav mūsu tautas svētki. Viņa nesaprot, kāpēc mīlestības svētki jāsvin kādā konkrētā datumā un dienā. Šīs jūtas tuvam un mīļam cilvēkam jāpauž katru dienu, katru brīdi, kad šī vēlme ir jūtama.
“Vai nav jocīgi, ka visu laiku dzīvojam it kā vienaldzībā, bet tad nu pienāk izrādīšanās diena. Tas nevar būt patiesi,” pārliecināta Līga.
