Lai pēc pirmdienas spēcīgo lietavu nodarītā posta Valkā, Blaumaņa ielā varētu nomainīt caurteku un no jauna noasfaltēt iebrukušo ielas posmu, novada dome nolēmusi lūgt finansiālu palīdzību Latvijas valdībai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Vakar, lūgts nosaukt konkrētu summu, kāda būs nepieciešama dabas stihijas seku likvidēšanai, pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis atturējās to darīt, jo tā būšot konkrēti zināma tikai otrdien. Lai nomainītu padomju laika caurteku pret jaunu, visu nedēļu avārijas vietā rosās vietējie melioratori no uzņēmuma “Valkas Meliorācija”.
Par savu darbu jābūt atbildīgam
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka naktī uz pirmdienu Valkā plosījās spēcīgs negaiss. No rīta atklājās, ka lielākie postījumi nodarīti vienai no Valkas mazākāmm ieliņām – Blaumaņa ielai, kur lietavas bija pārrāvušas caurteci, tāpēc vienā ielas posmā bija izveidojies dziļš grāvis ar iebrukušu asfaltu. Pirmdien, atrodoties notikuma vietā, ar neapbruņotu aci varēja redzēt, cik patiesībā plāna ir asfalta kārta zem kuras strauji plūstošais ūdens kā krītu drupināja grunti. Negaisā cieta arī valcēniešu mazdārziņi un māju pagalmi, tie slīka ūdenī.
“Es piesakos dabai par advokāti,” tā, komentējot notikušo, saka Svetlana Rozenfelde.
“Vai atcerieties? Pirms četriem gadiem “Ziemeļlatvijā” jau rakstījāt, ka uz Blaumaņa ielas var notikt nelaime, jo ceļa pamatos redzama šķirba, kas ies tikai plašumā, ja nekas netiks darīts. Nu tā ir notikusi, bet vainu liek uz dabu. Tā nav dabas vaina, bet cilvēku nepareizas rīcības sekas,” pārliecināta Svetlana.
Viņa atgādina, ka jau mēnesi pēc tam, kad veica Blaumaņa ielas asfaltēšanu 700 m garumā, ieplakā, kur svētdienas naktī iebruka asfalts, parādījās iedobe. Visu šo laiku tā kļuva arvien ievērojamāka un nu jau bija iestiepusies kādus divus metrus ceļā. Viņa ir pārliecināta, ka ceļam vienkārši bija jāsabrūk, jo nevarēja neredzēt, ka ūdens skaloja ārā pamatu zem asfalta un tas pakāpeniski liecās uz iekšu. Svetlana uzskata, – jāpasakās Dievam, ka, braucot pa Blaumaņa ielu, kāda smagāka mašīna neiebruka jau pirms tam un necieta neviens cilvēks, jo tas varēja notikt jebkurā brīdī. Stiprās lietavas pielika punktu pakāpeniski briestošajai un neizbēgamajai situācijai. Svetlana brīnās, vai tiešām to, ko redzēja viņa, nepamanīja neviena amatpersona – ne tās, kuras pilsētā ir atbildīgas par šo nozari, ne tās, kuras pa šo ceļu braukā. “Tagad vainu liek uz dabu un remontu taisīs par nodokļu maksātāju naudu. Bet vai tas ir pareizi? Par savu darbu katram jābūt atbildīgam. Vien jābūt vēlmei un drosmei šo atbildību paprasīt. Pajautājiet, kurš veica darbus, kurš tos pieņēma?” tā Svetlana. Vēl viņa norāda, ka nākamā vieta, kur redzama cilvēku neizdarība, ir Pumpura, Apvienības un Blaumaņa ielas krustojums. Tur caurtekas ir pilnas ar smiltīm un ūdens meklē apvedceļu. „Lielie lieti vien spilgtāk izgaismo vājās vietas, taču ne daba jāvaino, bet cilvēki,” uzsver S. Rozenfelde.
Ielu noasfaltē ar plānāku kārtu
Arī portāla www.ziemellatvijalv aktīvākos komentētājus šis notikums neatstāja vienaldzīgus. Savos komentāros tiek pārmests pašvaldībai par nolaidīgo darbu uzraudzību un paviršību. Proti, pirms pieciem gadiem Blaumaņa ielā tika īstenota otrā kārta Eiropas Savienības atbalstītajam projektam “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valkā”.Taču projektā nebija iekļauta caurteces nomaiņa. To “Ziemeļlatvijai” atklāja pašvaldības izpilddirektors Aivars Cekuls. Savukārt novada vadītājs V. A. Krauklis uzskata, ka viņam par šie darbiem Blaumaņa ielā nevajadzētu būt politiskai atbildībai, jo viņš šajā laikā nestrādāja domē. Tolaik to vadīja Kārlis Albergs. Uzzinot par vienošanos, kas panākta ar darba veicējiem par ielas noasfaltēšanu visā tās garumā, nevis tikai posmā, kurā tika nomainītas kanalizācijas caurules, V. A. Krauklis šo lēmumu principā atbalsta. Viņš skaidro, ka pirms tam Blaumaņa iela tik tiešām bija sliktā stāvoklī, tāpēc vienam konkrētam posmam paredzētā asfalta kārta tika uzklāta visā Blaumaņa ielas garumā – aptuveni 700 metrus. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc asfalta kārta ir tik plāna.
Spēcīgās lietavās applūda visas zemākās vietas pilsētā. Tas varētu liecināt, ka Valkā nav nekādas kārtības ar lietus ūdeņu novadīšanu. Tam piekrīt arī V. A. Krauklis, uzsverot, ka tas ir atstātais padomju laika mantojums. Tolaik projektēji neparedzēja nokrišņu palielināšanos, tāpēc padomju laikos būvētās lietus gūlijas mūsdienās vairs nespēj novadīt nepieciešamo ūdens daudzumu. Turklāt lietus kanalizācijas ūdeņi nonāk pilsētas kopējā kanalizācijā, kas ir pilnīgi ačgārni. Taču, lai to pārtaisītu, nepieciešami milzīgi finansiāli ieguldījumi. Šādas naudas pašvaldībai nav.
