Otrdien televīzijā izskanēja stāsts par Blomes pagastā sašauto ķēvi Alfu. Zirga saimniece Andra Kļaviņa vērsās pie plašsaziņas līdzekļiem pēc palīdzības, jo, viņasprāt, policija nav ieinteresēta atrisināt vairāk kā mēnesi vecu lietu.
“Ziemeļlatvija” devās uz Blomes pagastu, lai noskaidrotu ko vairāk, jo par šo notikumu mūspusē dzirdējis vien retais. A. Kļaviņa stāsta, ka atgadījums notika 22. jūnijā. “Pa dienu biju izbraukusi no mājas. Zirgs tobrīd bija piesiets ķēdē gandrīz pie pašas mājas. Kad atgriezos, Alfas plecā pamanīju īpatnēju, pilnīgi apaļu caurumu. Zirgs ar katru brīdi sāka justies aizvien sliktāk. Pa telefonu konsultējos ar vetārstiem. Beigās, aprakstot brūci, visi apzvanītie vetārsti pieļāva, ka zirgs ir sašauts,” notikumu gaitu atstāsta A. Kļaviņa.Viņa ar grūtībām atrada vetārstu, kurš vakarā bija ar mieru braukt uz Blomi un apskatīt zirgu. Latvijā esot maz šādu ārstu, kas gatavi palīdzēt zirgiem. Nereti speciālisti uzskatot, ka rikšotāji var kļūt bīstami un nodarīt pāri cilvēkam. “No Priekuļiem atbrauca Andis Grasis un apstiprināja, ka zirgs ir sašauts. Brūce vienā pusē bija plēsta, otrā griezta, tajā sagājis daudz gaisa,” saka zirga saimniece. Veterinārajos izdevumos ieguldīti lieli līdzekļi. Daļa no šīs izdotās naudas bija paredzēta ķēves barībai ziemā.Policija apstiprina faktuNākamās dienas rītā viņa informējusi policiju. Vispirms ieradusies Smiltenes novada Pašvaldības policija. “Tad policisti izsauca Smiltenes iecirkņa galveno inspektori Ievu Ozoliņu, atbrauca arī ieroču eksperts,” papildina Alfas saimniece. Bija piektdiena. A. Kļaviņa pirmdien saņēmusi visus nepieciešamos dokumentus no vetārsta un iesniegusi policijā. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma apstiprina faktu: “23. jūnijā policijā saņemta informācija, ka 22. jūnijā Blomes pagastā zirgam, kas ganījies pļavā netālu no kādām mājām, konstatēta brūce. Izsauktais vetārsts apstiprinājis, ka tā ir šauta. Par notikušo uzsākts kriminālprocess.”Mēģināja sadarboties ar policijuLīdztekus policijas darbam, zirga saimniece nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi. Viņa centusies policijai palīdzēt, lai ātrāk tiktu noskaidrots un notverts ļaundaris. “Ievācu informāciju, kam pagastā pieejami šaujamieroči, vārdus, uzvārdus, kompānijas. Izstāstīju inspektorei. Nedēļu klusums, uz priekšu nekas nevirzās. Māja atrodas netālu no ceļa. Ne reizi Blomē nemanīju policiju. Zvanīju Ozoliņai, prasīju, kā veicas. Viņa atbildēja, ka vēl jāvāc pierādījumi. Turpināju darboties pati. Vienā no pēdējām sarunām inspektorei teicu, ka varu nosaukt vēl dažas personas, uz kurām krīt aizdomas, bet man atbildēja, ka tas nav nepieciešams,” telefonsarunas atstāsta A. Kļaviņa. Sieviete piebilst, ka trūkst vārdu par televīzijas sižetā dzirdēto. “Inspektore televīzijai apgalvoja, ka viņa par izmeklēšanas gaitu nevienam informāciju nesniedz, pat ne cietušajiem. Bet tie ir meli. Iespējams, viņa nedrīkst to stāstīt. Ļoti bēdīgi, ja policija šādi attiecas pret lietām. Ja jau mājas tuvumā kaut kas tāds notiek, jājautā, kur ir droši?” retoriski vaicā sieviete.Domā, ka jauniešiVeicot savu izmeklēšanu, A. Kļaviņa pieļauj, ka, visticamāk, zirgu ievainojis jauniešu bariņš, kas bieži siro mājas tuvumā. Vaicājām zirga saimniecei – kas ļauj izdarīt šādus apgalvojumus? “Jau iepriekš esmu saskārusies ar šo kompāniju. Reiz viens no puišiem meta zirgam ar akmeņiem. Aci pret aci ar viņu izrunājos. Viņš pēdējā laikā vairs šajā pusē nerādās. Zinu, ka vairākiem no viņiem ir pneimatiskie ieroči. Dzīvniekam paveicās. Ja brūce būtu puscentimetru tālāk, tad iznākums būtu letāls. Mana versija ir, ka šāvējam tā bijusi izklaide,” pārliecināti saka cietusī. Viņa izslēdz iespēju, ka vainīgie varētu būt konkurenti – zirgu audzētāji vai mednieki. “Ziemeļlatvija” Blomes centrā aptaujāja vairākus iedzīvotājus. Viņi par šo gadījumu dzird pirmo reizi. Vaicāti, vai pagastā jūtas droši, divi vīrieši atbild: “Viss pagaidām ir mierīgi. Jaunieši kā jau visur – braukā ar močiem, iedzer aliņu.” Viens no vīriešiem gan piebilst, ka policijas darbs viņu neapmierina – tā esot draugu būšana. Nav gūti pierādījumiD. Jukāma informē, ka šobrīd notiek pirmstiesas izmeklēšana un tās laikā izmeklētājs nesniedz komentārus par izmeklēšanas gaitu. “Ir jāsaprot, ka darbs pie lietām, kurās iesaistītas nepilngadīgas personas, ir ļoti sarežģīts, turklāt katram izmeklētājam uz galda ir vairāki desmiti lietu. Katrā ir cietušie, un visos procesos ir jāstrādā. Nevienu malā nevar nolikt un neviens process netiek atstāts bez ievērības. Atzīstu, ka arī policijas darbā, tāpat kā citos, ne viss vienmēr rit tik raiti, kā gribētos, bet tam visam ir loģisks izskaidrojums.”Viņa uzsver, ka izmeklēšanas laikā nav rasti pierādījumi tam, ka cietušās personas norādītie jaunieši būtu veikuši minētās noziedzīgās darbības.Cilvēki negrib saprastD. Jukāma pārliecinājusies, ka cilvēki negrib saprast kādu elementāru patiesību – pat labprātīga atzīšanās tiesā netiek uzskatīta par pierādījumu. “Iedzīvotājos pilnīgi maldīgi radīts priekšstats, kas absolūti neatbilst dzīves patiesībai – ja šodien izdarīts noziegums, tad rīt tiek saņemts ciet vainīgais un jau parīt tiesa nolasa taisnīgu spriedumu. Dzīvē tā nekad nenotiek un nenotiks,” tā D. Jukāma.Viņa apbrīno cilvēku nekompetenci, kad viņi publiskajā telpā pauž viedokli: es taču viņiem pateicu, kas ir vainīgs!? “Un ko tālāk?! Kur ir pierādījumi? Ar „es zinu” nepietiek. Viss, ko pašlaik dara cietusī puse – traucē izmeklēšanai! Katrs plašsaziņas telpā paustais viedoklis tikai attālina izmeklētāju no patiesības noskaidrošanas. Vai tiešām cilvēki nesaprot, kāpēc procesa virzītājam ir paredzētas tiesības nesniegt informāciju par izmeklēšanas stadijā esošu procesu? Tāpēc, ka presi lasa, televīziju skatās un radio klausās arī persona, kas ir izdarījusi noziegumu,” skaidro D. Jukāma.
