Pašlaik, skatoties televīziju, šķiet, ka nekas cits nenotiek, kā vienīgi no Āfrikas uz Eiropu plūst lielas bēgļu straumes.Latvijas valdība jau konceptuāli ir apstiprinājusi bēgļu uzņemšanu un integrāciju. Aprēķināts, ka 531 atbraucēja iekļaušana Latvijas dzīvē izmaksās 16 miljonus eiro. Pašlaik notiek diskusijas par to, kā bēgļus izskolot, iemācīt viņiem latviešu valodu, lai vieglāk varētu integrēties mūsu sabiedrībā un dabūt darbu. Kamēr mūsu valdība plāno šos darbus un izdevumus, pašiem bēgļiem vēl neviens nav vaicājis, vai viņus apmierinās Latvijas ne visai augstais sadzīves līmenis, vai viņi vēlēsies apgūt diezgan sarežģīto latviešu valodu, zinot, ka Latvija ir neliela zeme un citās valstīs šo valodu nevar lietot. Pagaidām viņu ceļa mērķis ir augsti attīstītas Rietumu valstis. Turklāt, cik pedagogu zina persiešu un arābu valstu valodas, lai spētu izskaidrot mācāmo vielu? Ar lielām grūtībām ir sameklēts viens tulks, lai varētu kontaktēties ar afgāni Kamranu Aijubi, kurš ir analfabēts un mācās Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā. Skolas direktors atklāti pateicis, ka Latvijas skolas nav gatavas bēgļu apmācībai. Savukārt patvēruma meklētājiem mācības nav prātā. Kāds bēglis izteicies, ka Somijā ir garlaicīgi, nav pietiekamā daudzumā restorānu un kafejnīcu, tādēļ jādodas uz Zviedriju. Mani māc bažas, ka valsts ieguldīs veltīgus līdzekļus patvēruma meklētāju integrācijai, turklāt nauda vajadzīga daudz kam citam – valsts drošības stiprināšanai, pedagogu un iekšlietu darbinieku algām, pensijām. Tā var turpināt. Ir kārtīgi jāpadomā, kur to ieguldīt. Neesam tik bagāti, lai velti izšķērdētu miljonus.
