Lielu viļņošanos Eiropas Savienības politiķu, valstu vadītātāju, ekspertu un vienkāršu cilvēku vidū ilgi gaidītajā ikgadējā runā Eiropas Parlamentā izraisīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.Aldis DubļānsBarrozu uzskata, ka, lai pārvarētu ieilgušo ekonomisko un politisko krīzi, ir jāattīstās nacionālu valstu federācijai. Viņš pauda savu redzējumu par ciešu ekonomikas savienību, kuras pamatā ir politiskā savienība – nacionālu valstu federācija. Eiroparlamentā par to izcēlās asas debates. Prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka ES dalībvalstīm pienācis laiks atzīt, ka tās nevarēs katra atsevišķi atrisināt pašreizējās problēmas. Savā ziņā viņam ir taisnība, jo īpaši ekonomiskajās lietās. Diezin vai ir pareizi, ka daļa valstu stingri ievēro ekonomisko disciplīnu, neatļaujoties nekādas vaļības kā, piemēram, lielākā daļa valstu ap Baltijas jūru, taču citas īpaši necenšas samazināt savus tēriņus un turpina aizņemties, jo ir radušas dzīvot uz parāda un nedomā par tā atdošanas iespējām. Tieši šajā aspektā meklējamas ekonomiskās krīzes saknes.Cita lieta ir iecerētās federācijas politiskie aspekti. Jo lielāka centralizācija, jo vairāk rīkojumu un mazāk tiesību saulainās nākotnes vārdā. Grūti iedomāties nacionālu valstu federāciju un te nu prasās skaidrojums par atšķirībām starp federāciju un konfederāciju. Federācija ir valsts, kas sastāv no vairākām pavalstīm, piemēram, štatiem, autonomiem apgabaliem, kantoniem un tamlīdzīgi. Savukārt konfederācija ir neatkarīgu valstu savienība, kurā katra valsts saglabā savu suverenitāti, balstoties uz vienlīdzības principu. Parasti no konfederācijas var izstāties, bet no federācijas ne. Diezin vai nacionālās valstis varēs iztikt bez referendumu rīkošanas. Protams, visi vēlas, lai Eiropas Savienība kļūtu stiprāka un maksimāli īsā laikā varētu atrisināt sasāpējušās problēmas.Jau nākamajā dienā pēc Barrozu uzrunas igaunijas premjerministrs Andruss Ansips pauda, ka augstāks federālisma līmenis būtu Igaunijas interesēs. Viņš uzskata, ka ciešāka politiska sadarbība radītu stabilāku Eiropu. Tām ES valstīm, kuras neievēro valsts finansēšanas organizēšanas principus, būtu jāsāk darīt to pašu, ko igauņi dara jau 20 gadus. Visi taču zina pastāvošos noteikumus un to, ka finanses jātura kārtībā, taču praksē tā nenotiek.Savukārt Čehijas prezidents Vāclavs Klauss, kurš pazīstams ar savu eiroskeptisko nostāju, kategoriski noraida prezidenta Barrozu ierosinājumu attīstīt Eiropas Savienību par nacionālu valstu federāciju, lai bloks pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi. Viņš pauž, ka Čehija ir pievienojusies ES, nevis federācijai, kurā Čehija kļūs par nenozīmīgu provinci. Vienota viedokļa nav pat atsevišķu valstu vidū. Arī Latvijas politiķi un eksperti pagaidām izsakās diezgan piesardzīgi. Kategorisku viedokļu nav. Laiks rādīs, kurp virzīsimies.
