Sestdien un svētdien dažādos televīzijas kanālos bija aktuāla ziņa par protesta akcijām pret korporatīvo alkatību un daudzu valstu valdību īstenotajiem stingrajiem taupības pasākumiem. Protestē ASV, Austrālijas, Jaunzēlandes, Japānas un daudzu Eiropas valstu iedzīvotāji. Protestētājus iedvesmojusi ASV kustība “Okupē Volstrītu” un “saniknotie” Spānijā. Vislielākā demonstrācija notika Romā, kur pulcējās vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju. No Baltijas valstīm tikai Tallinā protestēja apmēram 100 iedzīvotāju, bet Tartu – vairāki desmiti. Latvijā acīmredzot tas nevienam nav aktuāli. Grūti iedomāties, kam jānotiek, lai latvietis dotos ielās pret kaut ko, lai izteiktu savu attieksmi publiski, nevis ierastajā kurnēšanā ķēķī. Visu šo nedēļu pret savu valdību protestēs grieķi. Lielas tautas daļas dusmas pret baņķieriem, finansistiem un politiķiem, kas esot tikai viens procents iedzīvotāju, ir pamatotas. Bankas Latvijā nekādā ziņā nejūtas līdzatbildīgas par krīzes sekām, par to, ka tūkstošiem cilvēku ir palikuši bez savām mītnēm. Savukārt politiķi ir nodrošinājuši to, ka šīs ģimenes arī pēc īpašuma atņemšanas turpina maksāt parādus. Radikālākie protestētāji savos plakātos tautas aicina uz revolūciju. Mērenākie vēlas tikai būt sadzirdēti. Tauta protestē pret iekļūšanu nabadzībā ne jau savas vainas dēļ. Krīzes īstie izraisītāji ir naudasmaisi visā pasaulē, bet jāsamaksā par to vienkāršajai tautai, savelkot ciešāk jostas.
