Aizvadītajā sestdienā J. Cimzes mūzikas skolas zāli piepildīja ne tikai mūzika, bet arī dzeja. Te notika jau otrās Valkas novada Dzejas dienas.
Liela daļa latviešu vienmēr ir cienījuši un mīlējuši šo radošo izpausmes veidu – dzejošanu. Īpaši septembrī, kad svinama izcilā dzejnieka Raiņa dzimšanas diena. Tad arī visā Latvijā notiek pasākumi, kas nes Dzejas dienas vārdu.
Diemžēl jāteic, ka, salīdzinot ar aizvadītā gada pasākumu, kas bija veltīts nu jau aizsaulē aizgājušajiem dzejniekiem novadniekiem Vitālijam Lozdam un Velgai Krilei, šogad to apmeklēja gaužām maz klausītāju. Iespējams, tas izskaidrojams, ka pērn uz pasākumu pulcējās kuplā Lozdu ģimene.
Vairāki atnākušie “Ziemeļlatvijai” atzina savu izbrīnu, kāpēc tik ekskluzīvu pasākumu apmeklē tik maz skolēnu kopā ar saviem latviešu valodas un literatūras skolotājiem. Vēl jo vairāk – nemaz tik bieži provincē vienkopus nepulcējas tik spilgta dzejnieku buķete, kā tas ir Dzejas dienas pasākumos. Vairāki uz pasākumu atnākušie atzina, ka viņiem liels atklājums bijis dzejnieces Rutas Štelmaheres rakstītais – sievišķīga un ļoti intīma dzeja. Savukārt dzejnieks Toms Treibergs savu uzstāšanos sāka ar dzejoli “Latvija”, kas vēstīja, ka pēc viņa sajūtām Latvijā dzīvo tikai 134 cilvēki. Dzejnieks uzskata, ka pēdējā laikā viņa kā dzejnieka vislielākais ieguvums ir iespēja pabūt daudzās Latvijas vietās un tikties ar dažādiem cilvēkiem. Tajā pašā laikā, jo vairāk viņš ceļo, jo vairāk rodas visnotaļ skumjas noskaņas par notiekošo Latvijā. Cerams, ka niecīgais klausītāju skaits kārtējo reizi rīdziniekam neapstiprināja, ka viņa pieņēmums, ka Latvijā dzīvo tik maz cilvēku, ir pareizs.
Ar savu uzstāšanos daudzus pārsteidza arī rīdzinieks Andris Ogriņš, kurš dzejoļus lasīja no viedtālruņa ekrāna, nevis no ierastas grāmatas vai papīra lapas. Uz jautājumu, kas notiek, ja tālrunis izlādējas, dzejnieks atbild: “Tā parasti nenotiek. Pirms uzstāšanās iepriekšējā vakarā savu tālruni uzlādēju. Žēl taču to nabaga koku.” Lai gan viņš sociālajos tīklos sev esot radījis visnotaļ atturīgu un tumšu tēlu, izrādās, A. Ogriņš ir liels dabas un cilvēku mīļotājs. To apliecināja arī dzejnieka teksti.
Šajā pasākumā Valkas novada dzejniekus pārstāvēja tikai Anita Anitīna, jo viņai šogad apritēja apaļa jubileja. Uz kopējā fona viņas dzeja, kā allaž, izcēlās ar dzīves pārdomām par sievietes likteni, ilgām un sapņiem. Anita Anitīna ir arī novada literārās apvienības dalībniece, taču uz Dzejas dienas pasākumu bija ieradušies uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi šīs biedrības pārstāvji.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
