Viena no mūsdienu aktuālajām tēmām ir, kā nodrošināt labklājību sev un ģimenei tagad un arī nākotnē.
Viena no mūsdienu aktuālajām tēmām ir, kā nodrošināt labklājību sev un ģimenei tagad un arī nākotnē. Par cilvēku centieniem sabalansēt ikdienas izdevumus ar uzkrājumu veidošanu nākotnei liecina viņu pieaugošā interese par ieguldījumu iespējām, kā arī dati par uzkrājumiem novirzīto līdzekļu apjoma pastāvīgu kāpumu.
Plašāk par to, ko iegūsim veicot iemaksas pensiju sistēmas 3. līmenī, stāsta Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītāja Tīna Ķuze.
Valsts pensija spēj nodrošināt tikai daļu no katra strādājošā ierastā ikmēneša ienākumu apjoma, tāpēc ikvienam jādomā par papildu uzkrājuma veidošanu vecumdienām. Piemēram, attīstītās Rietumu valstīs ikviens iedzīvotājs sāk uzkrāt pensijai līdz ar darba gaitu uzsākšanu. Pensiju 3. līmenis ir viens no tiem veidiem, ar kura palīdzību ikvienam strādājošajam ir iespēja laikus parūpēties par savu finansiālo labklājību pēc aktīvo darba gaitu beigām. Dalība pensiju 3. līmenī nozīmē brīvprātīgas iemaksas paša vai darba devēja izvēlētā privātā pensiju fondā. Tātad iemaksas var veikt gan darba devējs par sava uzņēmuma darbiniekiem, gan privātpersona individuāli.
Mēs varam uzdot sev vienkāršu jautājumu — vai mēs vēlamies dzīvot ar tāda lieluma pensijām, kādas tās ir tagad? Domāju, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbildētu — nē. Diemžēl jāņem vērā arī negatīvā demogrāfiskā situācija jau vairāk nekā desmit gadu garumā — strādājošo skaits uz vienu pensionāru samazināsies arī turpmāk. Tas nozīmē, ka valsts varēs atļauties maksāt vēl mazākas pensijas vai arī strādājošajiem nākotnē — mūsu bērniem — būs vēl lielāki sociālie nodokļi. Daļa no šīs problēmas tiks atrisināta ar pensiju 2. līmeni, kura darbība ir veiksmīgi sākta Latvijā, taču aprēķini rāda, ka arī ar šiem līdzekļiem cilvēki var cerēt vien uz aptuveni 50 % no saviem pašreizējiem ienākumiem. Savukārt attīstīto valstu statistika liecina, ka cilvēkam pensijā normālai dzīves baudīšanai ir nepieciešami apmēram 80 % no saņemtās aktīvo darba gaitu algas. Pieņemamam dzīves līmenim trūkstošos līdzekļus var uzkrāt, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, un izmantot tos jau no 55 gadu vecuma, tas ir, 7 gadus pirms Latvijas valsts garantētās vecuma pensijas saņemšanas.
Ja cilvēks veic iemaksas patstāvīgi, papildus jāņem vērā fakts, ka pensiju 3. līmeņa dalībnieks katru gadu no valsts var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli 25 % apjomā no veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10 % no bruto algas.
Attīstītajās valstīs lielākā daļa uzņēmumu veic iemaksas privātajos pensiju fondos ar mērķi uzkrāt līdzekļus saviem darbiniekiem. Šī pieeja personāla politikas veidošanā atmaksājas ar uzviju — darbinieki ir lojāli pret uzņēmumu, kurā viņi strādā, samazinās darbinieku rotācija, un tas nozīmē ietaupījumus, kas citkārt tiktu tērēti jaunu darbinieku apmācībai un darba efektivitātes pazeminājuma novēršanai, zaudējot pieredzējušus darbiniekus. Papildu uzskaitītajiem ieguvumiem, uzņēmums iegūst nozīmīgas nodokļu atlaides.
Ja darba devējs veic iemaksas pensiju fondā, iemaksa līdz 10 % no darbinieka bruto algas netiek aplikta ne ar sociālo, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli (skatīt piemēru raksta beigās). Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām! Turklāt iemaksu apjoms un regularitāte nav noteikta, tas vairāk ir uzņēmuma paša lēmums.
Pēdējo divu gadu laikā ļoti strauji palielinās to uzņēmumu skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā pensiju fondā, tādējādi gan samazinot savas izmaksas, gan nodrošinot reālu naudas uzkrājumu darbiniekiem. 2005. gada beigās uzņēmumu skaits, kuri izvēlējās Hansa atklāto pensiju fondu iemaksu veikšanai, salīdzinājumā ar 2004. gada beigām bija palielinājies par 62 %. Jāpiemin, ka darbinieku ērtībai ir iespēja katru dienu sekot līdzi kapitāla pieaugumam Hansabankas internetbankā hanza.net.
Vēl viens iemesls, lai iesaistītos pensiju sistēmas 3. līmenī, ir iespēja ar salīdzinoši nelielām iemaksām piedalīties ieguldījumos akcijās un obligācijās. Piemēram, Hansa pensiju 3. līmeņa ieguldījumu plāna Dinamika + (EUR) 2005. gadā ienesīgums bija 15,42 %*. Lai uzsāktu papildpensijas kapitāla krāšanu pensiju fondā, uzņēmumiem ir nepieciešams noslēgt kolektīvo līgumu, bet privātpersonām — individuālās dalības līgumu jebkurā Hansabankas filiālē vai norēķinu grupā.
Iespējams, ka daļai lasītāju visi uzkrājumu produktu nosaukumi un to ieguldījumu nosacījumi šķiet sarežģīti un nesaprotami, un tas ir normāli. Lai rastu pareizo risinājumu, jūsu ērtībām Hansabankas filiālēs ir kompetenti speciālisti, kas konsultēs par jums piemērotākā uzkrājumu produkta izvēli.
* — Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.
