Ārija Tomiņa, J. Cimzes mūzikas skolas pedagoģe, lietišķās mākslas meistarePrieks par bērnu vecākiemVislielākais prieks aizvadītajā gadā man ir par tiem vecākiem, kuri šajā tik ekonomiski grūtā laikā rod iespēju saviem bērniem apmeklēt mūzikas skolu. Mūzika noteikti skolēnus dara labestīgākus. Šajā mācību gadā ar īpašiem panākumiem lepoties nevaru. Pārcietu arī veselības problēmas. Protams, ir liels gandarījums par Alīnas Veidemanes lielisko panākumu akordeonistu konkursā gada sākumā. Prieks arī par to, ka maniem audzēkņiem bija daudz iespēju koncertēt. Bērni kā jau bērni, cits ir mazāk darbīgs, cits aktīvāks, taču visi ir jauki. Katrā ziņā par darba trūkumu šogad nevaru žēloties. Man tas ir visās frontēs.Turpinu vadīt bērnu darbnīcu Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” ietvaros. Man ir četri audzēkņi vecumā no 2. līdz 5. klasei. Gribētos jau vairāk, taču aušana šādā vecumā prasa lielu pacietību un izturību. Mācāmies krāsu salikumus un jāatzīst, ka bērniem tas izdodas.Visiem vēlu gadu miju sagaidīt ar gaišām domām un jaukiem sapņiem, un lai tie piepildās. Būsim paši labi, tad arī citi mums būs labi.
Modris Miķelsons, “Pepi Rer” projektu vadītājs, mūziķisTikai pozitīvisma gaisotnēViss, ko biju plānojis un vēlējies, ir piepildījies. Patiesībā gan neko daudz parasti neplānoju. Materiālajā plāksnē viss kārtībā, jo man ir labs darbs. Galvenais, lai mājās viss būtu kārtībā, tad jau viss pārējais nāk pats no sevis. Es nedomāju par problēmām. Viegli dzīvoju un viss viegli nāk. Esmu nonācis pie slēdziena, ka dzīve jāuztver filozofiski. Reizēm der palasīt kādus eksistenciālistu darbus. Tad ir vieglāk sevi sakārtot. Man kopumā viss norit pozitīvisma gaisotnē, bez īpašiem uzrāvieniem un kritieniem.Priecājos par dēla Rūdolfa panākumiem mūzikā. Tas uzlādē. Mūzika ir tā, kas mani paceļ spārnos un rada daudz pozitīvu emociju. Tas palīdz gan paša iekšējās pasaules, gan arī veselības stiprināšanai. Parasti jau visas problēmas sākas no sliktām domām. Tieši muzicēšana man dod visvairāk pozitīvu emociju. Jūtos labi un nevienam to neslēpju. Viena no manām atziņām pauž, ka tā labsajūta, ko dod nauda, nav galvenā. Ja cilvēks dzīvo pozitīvā gaisotnē un cenšas to vairot, tad nauda it kā nāk pati. Manā dzīvē neapšaubāmi galvenā prioritāte ir ģimenei.
Normunds Gredzens, SIA “Ginno tehnika” līdzīpašnieks, motosporta entuziastsDarāmajam neredz galuAr gonkām viss ir kārtībā. Sezonu Latvijas čempionātā noslēdzām ar medaļām un četriem kausiem. Pašlaik mūsu klubs “Valkas vanagi” būvē telpas klubam. Gribējām pabeigt līdz gada nogalei, taču darbi ir pamatīgi, tāpēc atklāšana notiks nākamā gada sākumā. Dienā strādājam naudas pelnīšanas darbu, bet vakaros stutējam moto nākotni. Kad nepieciešams, “Ginno tehnika” vīri palīdz. Šveicē strādājošais baņķieris Normunds Eglītis arī daudz palīdz. Katrs pa daļiņai, un tad jau viss izdodas. Klubam iegādāts arī jauns buss, un tas jāiekārto, kā esam iecerējuši. Darāmajam neredz galu, bet tas priecē.Uzņēmumā arī darba netrūkst. Vienmēr varētu būt labāk, taču arī neko sliktu nevaru sacīt. Vispār jau labāk negācijās nerunāt. Esam mazs kantorītis, bet uz priekšu kuļamies. Nav mums nedz milzīgu sasniegumu, nedz milzīgu ziepju.Arī mājās viss ir kārtībā. Man ir seši kaķi un neviens nešķauda. Viņi ir labā maizē. Arī bērniem mācībās viss ir lielākā vai mazākā kārtībā. Meitai Laurai Tartu universitātē nupat beidzās sesija. Dzīve rit strauji.
