Atlikušas vairs tikai četras dienas, lai Latvijas pilsoņi pieņemtu galīgo lēmumu – piedalīties vai ne 7. jūlijā gaidāmajā referendumā.
Atlikušas vairs tikai četras dienas, lai Latvijas pilsoņi pieņemtu galīgo lēmumu – piedalīties vai ne 7. jūlijā gaidāmajā referendumā.
Ir uzklausīti arī pasīvi viedokļi, piemēram, “politika ir vienaldzīga”, “mani tas neinteresē” un tamlīdzīgi. Taču situācija Latvijas politikā veidojas, pilsonisko aktivitāti prasoša. Uz “aizvien blāvāko politisko vidi” Austrumeiropas reģionā, tai skaitā Latvijā, norāda ietekmīgais Lielbritānijas žurnāls “The Economist”. Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga atvadu runā Saeimai aicināja valdību un deputātus rēķināties ar tautas savāktajiem 214 tūkstošiem parakstu. 8. jūlijā zvērestu nodos jaunais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Cik neatkarīga būs viņa pozīcija?
Izvēle balsot referendumā ir arī izvēle – uzticēties vai ne pašreizējai valdībai.
Sandra Kalniete, 9. Saeimas deputāte (“Jaunais laiks”):
– Kāpēc šis referendums ir svarīgs? Esam dzirdējuši no Kalvīša un Emša, ka nav vairs, par ko balsot, jo Saeima likumus atgriezusi to sākotnējā stāvoklī. Tā nu gluži tas nav. Ir jāatceras, ka tikai tautas nobalsotu likumu nevienai Saeimai vairs nav tiesību grozīt. Neesmu pārliecināta, ka valdošā koalīcija vēlreiz nemēģinās likumus izgrozīt tā, lai varētu turpmāk jaukties tiesībsargājošo iestāžu darbā ar operatīvo dienestu starpniecību. Tā ir pamatinterese, kas iekšpolitiski skar katru Latvijas iedzīvotāju. Ārpolitiski tas ir saistīts ar valsts drošības interesēm, jo labojumi, kas šajos likumos ir paredzēti, neatbilda NATO principiem. Tas varētu atstāt iespaidu uz mūsu valsts līdzdalību NATO informācijas sistēmā, datu bāzē un tamlīdzīgi.
Tautas nobalsošana ir svarīga arī tāpēc, ka tā palīdz apzināties mūsu līdzdalību lemšanā par mums svarīgām lietām. Pašlaik ir izveidojusies situācija – cilvēki reizi četros gados dod pilnvaras Saeimas deputātiem, un pēc tam Saeimas deputāti rīkojas, kā viņiem patīk. Cilvēkiem būtu jāpiedalās refrendumā, lai parādītu, ka mūsu ir daudz, un atgādinātu, ka atceramies un redzam, kas notiek. Tāpēc aicinu ikvienu vēlētāju apzināties atbildību, atsaukties Valsts prezidentes aicinājumam un atrast laiku, lai 7. jūlijā aizietu uz vēlēšanu iecirkni. Ja katrs no tiem 214 000 cilvēkiem, kuri parakstījās, paņemtu līdzi tikai vienu, kurš nav parakstījies, varētu teikt, ka referendums jau gandrīz ir noticis.
Vents Armands Krauklis,valcēnietis, 8. Saeimas deputāts no Tautas partijas:
– Līdz referendumam varējām nenonākt, ja būtu izmantotas visas iespējas, kuras Satversmē dotas valsts prezidentei. Fakts, ka notiek referendums, nebūt nav slikts. Tā ir jaunas prakses piedzīvošana, turklāt Latvijā līdz šim tādas nav bijis. Šajā ziņā tas ir pozitīvs aspekts. Nozīmīgi vien, lai cilvēki izvērtētu, par ko ir šis referendums. Tas ir par konkrētiem likumiem, un tie, kuri apgalvo, ka tas ir par kaut ko citu, maldina sabiedrību. Referenduma iznākums apliecinās tikai to, vai jau šobrīd atceltie likumi turpmākajos piecos gados tiks vai netiks mainīti. Grūti paredzēt, vai tos mainīs, ja tauta nenobalsos, taču šāda iespēja paveras. Pretējā gadījumā tie būs kā akmenī kalti. Es uzskatu, ka Latvija attīstās tik dinamiski, ka nevienam likumam nevajadzētu uzstiept piecu gadu moratoriju. Es referendumā nepiedalīšos. Nav arī nekas slikts, ja tie cilvēki, kuri seko līdzi politiskajiem procesiem, izteiks savu viedokli balsojot. Tā ir sava veida politiskā skola. Es aicinu cilvēkus būt ļoti kritiskiem pret opozīcijas izteiktajiem apgalvojumiem. Tas ir normāls politisks process, kad opozīcija dažādos veidos karo pret pozīciju un savu viedokli uzrāda kā vienīgo pareizo. Atsevišķu jautājumu traktēšanā opozīcija gan ir pārsniegusi normāla darba ētiskās robežas, pieņemot demagoģiskas un destruktīvas metodes, kas būtiski kaitē valsts attīstībai. Es aicinus cilvēkus pašiem salīdzināt, domāt un vērtēt, jo deklarēt, ka viss ir slikti, nekas nenotiek, ir visvieglāk. Vēl pavisam nesen opozīcijas deputāti bija pie varas un bija daudz sliktāk nekā ir pašlaik.
