Jānis Dāmis, Smiltenes ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes prezidents: — Jā. Skolā tas izpaužas tādējādi, ka skolēni vārdiski aizskar skolotājus, arī skolas personālu.
Jānis Dāmis, Smiltenes ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes prezidents:
— Jā. Skolā tas izpaužas tādējādi, ka skolēni vārdiski aizskar skolotājus, arī skolas personālu. Dažreiz dzirdēts, ka vārdiski tas notiek arī ģimenēs, citreiz — ar dūrēm vai ko citu. Bieži uz ielas tiek aizskarti invalīdi, sakot: “Tu esi kroplis.” To dara neaudzināti bērni.
Man tas nav pieņemami. Nedrīkst būt tā, ka jaunietis aizskar vecākus cilvēkus. Domāju, viss ir atkarīgs no vecākiem, no tā, kā katrs audzinājis savu bērnu.
Vairāk tādi gājieni raksturīgi tīņu vecumā, no 5. līdz 8 klasei. Vidusskolēni kļūst prātīgāki, gudrāki.
Ārija Baumane, skolotāja – logopēde:
— Pastāv. Mūsdienu laiks ir trauksmains. Vecāki daudz strādā, pievērš bērnam pārāk maz uzmanības, un tad viņš skolā izstrādā kādu triku. Varbūt gaida, kad mamma vai tētis skries viņu aizstāvēt un vismaz tajā mirklī uz viņu paskatīsies.
Uzskatu, ka bērnam no mazotnes ir jāsāk apzināties: viņam ir pienākums sakārtot savu rotaļlietu kasti, nolikt vietā savas lietas, saprast, ko viņš var atļauties un ko ne. Varbūt steiga ietekmē arī bērnus. Vairums bērnu neievēro dienas režīmu. Daudzi atnāk uz skolu neizgulējušies. Neizgulējies bērns ir neapmierināts ar dzīvi. Rodas konflikti ar klases biedriem, uz skolotājiem uz tiem jāreaģē.
Mārīte Rainbaha, divu bērnu mamma, skolotāja:
— Pastāv, un par to ir jārunā. Bieži vien vecāki ne tikai sarunās ar mani, bet arī ar citiem skolotājiem lietojuši šādu frāzi: “Es ar savu bērnu netieku galā. Dariet, ko gribat.”
Manuprāt, galvenā problēma ir neklausīšana, pretī runāšana. Ja bērns to dara skolā, tad tāpat rīkojas arī mājās. Tiesa, ir izņēmumi. Vajag atrast vidusceļu, lai mīlestības nebūtu par daudz un lai vienlaikus būtu arī prasības, kuras ne tikai tiek izvirzītas, bet arī pieprasītas. Ja bērnam no mazotnes prasa atbildību un dod arī patstāvību, tas var novest pie pozitīva rezultāta.
