Nupat aktualizējies kārtējais skandāls saistībā ar vidusskolēnu eksāmenu vēsturē. Uzdevumā, kurā 12. klases absolventiem bija jāsavieno gada skaitlis ar tajā bijušajiem notikumiem, runājot par 1940. gadu, pareizā atbilde ir “inkorporācija”. Jēdziens “okupācija” ir pazudis. Vēl pērn pareizā atbilde sastāvēja no abiem šiem jēdzieniem. Interesanti, ka vēsturnieka vārds, kurš veica šīs izmaiņas, ir noslēpums. Citi ministrijas darbinieki, kā parasti šādos gadījumos, taisnojas un meklē ar citas krāsas diegiem šūtus argumentus, lai apšmucēto mundieri darītu tīru. Visi taču zinām, ka okupācija ir tad, ja svešas valsts teritorijā vardarbīgā kārtā tiek ievests šai valstij naidīgs karaspēks, bet inkorporācija tad, kad iekļauj teritoriju citas teritorijas sastāvā, un tas var notikt brīvprātīgi. Katru gadu 17. jūnijā taču sienam pie valsts karoga sēru lentu, lai atcerētos okupācijas dienu. Zinām arī to, ka Latvijas okupācijas un inkorporācijas process PSRS sastāvā faktiski notika vienlaikus. Latvijas valstij nelojālie spēki visu laiku cenšas lietot terminu “inkorporācija”. Vai tiešām strīposim vārdu “okupācija”, ko tik ļoti vēlas Krievija? Varbūt Latvijas Okupācijas muzeju pārdēvēsim par Inkorporācijas muzeju? Kā lai es mīlu savu valsti, ja tā nevēlas cienīt sevi? Atliek vien cerēt, ka šis gadījums nav apzināta iešana kādas lielas kaimiņvalsts vēlmju virzienā. Var jau būt, ka pārlieku bieži ekspluatējam jēdzienu “okupācija” un ar to skaidrojam savas daudzās nelaimes un neveiksmes, taču, kā mēdz sacīt, vārdus no dziesmas neizmetīsi.
