Ginta Rudzīte, medicīnas māsiņa: – Tie ir nelaimīgi cilvēki, bet ubagošanu neatbalstu.
Ginta Rudzīte, medicīnas māsiņa:
– Tie ir nelaimīgi cilvēki, bet ubagošanu neatbalstu. Katram pašam ir sava izvēla, tomēr Smiltenē neviens ar ubagošanu mani nav traucējis.
Arnolds Markss, pensionārs:
– Bet, ja viņš citu nodarbošanos nevar atrast, ko lai dara? Tepat pilsētā ir arī tādi, kas negrib strādāt, bet 50 santīmus gan uzprasa.
Dzidra Zālīte, pensionāre:
– Tas vispār ir nepieļaujami. Zinu, ka Smilšu ielas apkārtnē šādi cilvēki uzturas, un viņi nemaz neizskatās trūcīgi. Tie ir cilvēki, kas nemaz negrib strādāt.
Mārtiņš Lepiksons, skolnieks:
– Varbūt viņi to var darīt, jo ne visiem ir darbs. Man vēl neviens ubags nav prasījis naudu, tomēr, ja tā būtu, iespējams, iedotu santīmus. Smiltenē tādi cilvēki sēž pie baznīcas sētas.
Lita Bodniece, skolniece:
– Esmu redzējusi šos cilvēkus Smiltenē pie baznīcas laukuma un Rīgā. Tas, protams, sabojā pozitīvo iespaidu par pilsētu, un ir diezgan nepatīkami iet tādiem garām.
Līga Lapiņa, audzina bērnu:
– Skatoties, kas ubago. No sociālās mājas Smilšu ielā viens vīrietis ļoti bieži nāk ubagot naudu. Vienreiz iedodam, saka, – atdos, bet nākamajā reizē jau ir aizmirsis.
