Nesen kādā no Krievijas televīzijas kanāliem populāra sarunu šova vadītājs intervēja 12 gadu vecu māmiņu, kura audzina gadu vecu bēbi. Ticiet vai ne, pirmajā mirklī man «žoklis atkārās».
Nesen kādā no Krievijas televīzijas kanāliem populāra sarunu šova vadītājs intervēja 12 gadu vecu māmiņu, kura audzina gadu vecu bēbi. Ticiet vai ne, pirmajā mirklī man “žoklis atkārās”. Nezinu, vai viņu var nosaukt par sievieti, bet viņa tur sēdēja visnotaļ apmierināta, jo bija apprecējusies ar 22 gadus veco bērna tēvu.
Arī Latvijā ir gadījumi, kad par mātēm kļūst trīspadsmitgadīgas skolnieces. Pirms tam meitene nekad nav mazgājusi savas drēbes un kārtojusi istabu, bet tagad pēkšņi viņai jāuzņemas atbildība par mazu un nevarīgu cilvēciņu. Loģiski, ka šādus bērnus, labākajā gadījumā, audzina ļoti jauno māmiņu vecāki, sliktākajā — mazuļus atdod valsts aprūpē. Ir jau arī gadījumi, kad savus bērniņus audzina pati māmiņa. Man ir žēl šo jauno meiteņu, jo dzīves brīvākie, azartiskākie un nebēdnīgākie gadi jāpavada pie bērna gultiņas, netīro drēbju kaudzēm un putras katliem. Iespējams, šādos gadījumos nevar vainot tikai viņas, bet arī sabiedrību, kura kultivē uzbāzīgu seksualitāti.
Kādā sarunā ar jauniešiem uzzināju, ka tagad modē ir pēc iespējas ātrāk zaudēt nevainību. It kā tā būtu kāda prece! Tās meitenes, kuras to nav paspējušas izdarīt līdz vidusskolas pabeigšanai, uzskata par neriktīgām. Lai nu tā būtu, ja vien tās “riktīgās”, kuras izbaudījušas pieaugušas un nobriedušas sievietes priekus, savā dzīvē spētu sasniegt kaut ko vairāk. Dzīve pierāda pretējo. Pusaudzes nav sievietes, tāpēc, iespējams, pirmā seksuālā pieredze var izraisīt negatīvu attieksmi pret seksu visu atlikušo mūžu. Netaisos moralizēt, bet mani šie jautājumi uztrauc, jo arī audzinu meitas. Jau tagad četrus gadus vecā meita uzdod jautājumus par to, kā rodas bērni. Atbilstoši viņas saprašanai mēģinu izskaidrot un darīšu to arī turpmāk. Uzskatu, ka patiesības slēpšana ne pie kā laba nenoved, tāpēc bērniem informācija par cilvēku seksualitātes izpausmēm vislabāk jāsaņem no saviem vecākiem. Nevēlos, lai mani bērni pirmo informāciju izkropļotā veidā saņemtu no saviem vienaudžiem pagalmā. Salīdzinot ar maniem pusaudzes gadiem, šodien nav nekādu problēmu ar informāciju par šiem jautājumiem. Atceros, ar kādu interesi skatījos raidījumu “Skabarga” Latvijas Televīzijā, kur atļāvās pieskarties šīm tēmām. Tāpēc mani izbrīna mūsdienu jaunatnes aklums un, atvainojiet, stulbums, kura rezultāts ir pārāk jauniem cilvēkiem dzimuši bērni.
