Pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nāca klajā ar plānu, kas sabiedrībā izraisa asas diskusijas
Mudrīte Vestfāle, Blomes pamatskolas direktorePirms tam jārunā ar skolu pedagogiem un direktoriemIzdzirdot par Ķīļa plānotajām izglītības reformām, skolā neviens nav priecīgs. Pagarināt mācību gadu jau no nākamā semestra būtu pilnīgi nepareizi. Tas pat nav iespējams, jo viss mācību process ir saplānos. Ja tomēr iecerēts pagarināt mācību gadu, tad uzskatu, ka to var darīt līdz Jāņiem, bet lai pirmā skolas diena paliek 1. septembris.Protams, mēs, pedagogi, esam pieraduši daudz rakstīt, plānot, taču izmaiņas prasīs ietilpīgu sagatavošanās darbu. Svarīgi, lai pirms šīs reformas tiktu runāts ar skolu direktoriem, skolotājiem, nevis vienpersoniski izlemts. Viss ir rūpīgi jāizvērtē. Maz ticams, ka skolēni būs ieguvēji.
Inga Sīmane, 2. klases skolnieka mammaNeesmu sadzirdējusi pamatojumuIr jauki pārņemt no citiem pieredzi, bet ne šajā gadījumā. Latvijā saule silda tikai trīs vasaras mēnešos un tieši šajā laikā bērni visstraujāk aug. Dzīve nesastāv tikai no skolas un mācībām. Mēs nedzīvojam Rīgā, un ne visi pēc vidusskolas turp dosies studēt. Daudziem ir lauku saimniecības, kurās bērni apgūst pieredzi, tā ir viņu dzīves nozīmīga daļa. Kādam ir jāstrādā saimniecībā, jārušinās mazdārziņā. Gribu teikt, ka skola nav vienīgais, kas bērnam dod pamatu zem kājām.Vasaras mēneši ir laiks, kad var fiziski un garīgi atveldzēties, stiprināt ģimeniskās saites. Bērni ir nodarbināti, tikai citā veidā – arī interešu izglītībā. Tad drīzāk ir nevis jāpagarina mācību gads, bet jāpārskata saturs, izņemot no tā ārā nevajadzīgo.
