Latvijā uz lauka audzētās zemenes sāk tikai nogatavoties, bet smiltenieši sarkanās ogas jau ēd pilnām mutēm. Tas tāpēc, ka šovasar Smiltenē tirgo Polijā audzētās zemenes, – tik daudz kā nevienu citu iepriekšējo gadu.
Poļu ogas pilsētas centrā iepircēji pārdod vairākās tirdzniecības vietās (ārpus veikaliem), kur pēc darba laika beigām cilvēki pat stāv rindā un iepērkas ne tikai pa puskilogramam vai kilogramam, bet arī lielos daudzumos. Polijā audzētajām zemenēm cenas Smiltenē pakāpeniski krīt – no 3 eiro par kilogramu šās nedēļas sākumā līdz pat 2,50 trešdien, 14. jūnijā.
Tikmēr vietējā tirdziņā no vietējām ogām varēja nopirkt tikai Raunas novadā siltumnīcā audzētās zemenes par 7 eiro kilogramā.
Vai Latvijas valsts zaudē naudu?
Citi vietējie zemeņu audzētāji šās nedēļas sākumā vēl tikai gaidīja, kad viņu laukos pirmo sarkano ogu būs tik daudz, lai preci varētu vest tirgot uz Smilteni. Taču tas, ko zemnieki novērojuši poļu zemeņu tirdzniecības vietās, padarījis viņus ļoti bažīgus, proti, vai sezonas beigās neizrādīsies tā, ka Latvijas zemeņu audzēšana kļuvusi nerentabla, jo vietējie audzētāji nevarēs konkurēt ar poļu zemeņu cenu un pircējs izvēlēsies importētās ogas.
Uzpircēji no Polijas ievestās vai Rīgā vairumā iepirktās importētās zemenes Smiltenē tik salīdzinoši lēti pārdod arī tāpēc, ka nemaksā nodokļus Latvijas valstij, kuras budžetā savukārt trūkst naudas daudzās jomās – veselības aprūpei, sociālās aizsardzības izdevumiem un citās, uzskata “Ziemeļlatviju” uz sarunu uzaicinājušie Smiltenes novada zemeņu audzētāji. Jāpiebilst, ka cenu starpība ar Polijā audzētajām zemenēm veidojas arī tāpēc, ka poļu zemnieki saņem daudz lielākas subsīdijas nekā Latvijas zemnieki.
Novērojām, ka pat tad, ja Smiltenē poļu zemeņu tirdzniecības vietā kases aparāta nav, bet ir darījumu apliecinošu kvīšu grāmatiņa, kvītis zemeņu pircējiem netika izsniegtas (neviens pircējs tās gan arī neprasīja). Ja tiek tirgota iepirkta lauksaimniecības produkcija un ja tirgotājs nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tad kases aparāts nav jālieto, bet pēc pircēja pieprasījuma ir jāizsniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēta kvīts, “Ziemeļlatviju” informē VID.
Tad vēl Smiltenē norādes, ka zemenes ir no Polijas, vienā tirdzniecības vietā te uzrodas, te pazūd, bet citā vietā tādu norāžu nav vispār. Tur ogas piedevām šās nedēļas sākumā bija saliktas kastē, uz kuras ir zemnieku saimniecības “Vīciepi” nosaukums. Valkas novada Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Vīciepi” saimnieks Edgars Irklis “Ziemeļlatvijai” sašutis skaidroja, ka viņu saimniecībai ar to nav nekāda sakara, tukšās kastes ar saimniecības nosaukumu tirgotājs izmantojis, “Vīciepus” par to neinformējot (vēlāk tādas kastes ar “Vīciepu” uzrakstu vairs nebija ieraugāmas).
Citā vietā uz kastes bija redzams uzraksts “Pure Food”, taču arī tur pārdod Polijas zemenes. Ja pircējs vaicā, no kurienes ogas, tad gan pārdevējas godīgi izstāsta, – no Polijas.
Uzpircēji ņem nost darbu
zemniekiem
Tas, kas Smiltenē notiek ar Polijā audzēto zemeņu tirdzniecību, pamatīgi sarūgtina vietējos audzētājus. “Smiltenes apkārtnē ir diezgan daudz zemeņu audzētāju, vismaz septiņi. Mums jau tā ir liela konkurence savā starpā, un tagad vēl tirgū ienāk milzīgs apjoms ogu no Polijas. Tad mums zemeņu audzēšana jāmet nost. Jāmeklē cits darbs vai jābrauc projām no Latvijas, jo mūsu darbs vairs nav vajadzīgs. Mēs zaudējam savu peļņu,” nākotnē bažīgi raugās arī Laura un Valfrīds Mičuļi no Smiltenes pagasta “Bisēm”.
Ja zemeņu audzēšana nav rentabla, tad arī neatmaksājoties šo smago darbu no pavasara līdz rudenim darīt: septiņas reizes sezonā zemeņu stādījumus ravēt, izklāt ar salmiem, nosegt ar agrotīklu, stādīt jaunus stādus, ja vecajiem saknes nograuzuši maijvaboļu kāpuri. Tikmēr poļu ogu iepircēji kā starpnieki tiekot pie vieglas, ātras peļņas, un tad jau varbūt zemniekiem vajagot sekot viņu piemēram – Latvijas laukos neko vairs neaudzēt, bet tirgoties ar ārzemēs izaudzētu lauksaimniecības produkciju,
Brantu pagasta zemeņu audzētājs Jānis Griezāns piedevām uzsver, ka šobrīd tiek atvērti projekti lauksaimniecības attīstībai. “Valsts dod naudu, – taisiet augšā projektus, bet tajā pašā laikā sistēma, kas mums dod naudu, mūs neatbalsta, neizstāv. Mums vajag šo aizstāvību,” saka J. Griezāns.
Kurš aizstāvēs vietējos
lauksaimniekus?
Zemnieki sūrojas, ka pagaidām šādu aizstāvību vietējā tirgus sakārtošanā nejūt. Viņi, zvanot pa tālruni, sūdzējušies gan VID, gan Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), taču “uz doto brīdi reakcijas nav”.
PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis “Ziemeļlatvijai” norāda, ka PVD salīdzinoši bieži saņem sūdzības par to, ka tiek pārdotas Polijas zemenes, nenorādot izcelsmes valsti. “PVD kontrolē, vai tirgotājs ir reģistrējies un vai precei ir norādīta izcelsmes valsts, taču nevar izstāvēt klāt pie katra tirgotāja. Taču attiecībā uz importētās lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību, jāteic, ka tas ir brīvais tirgus, ko, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs izvēlējāmies. Cilvēkiem ir interese nopirkt preci pēc iespējas lētāk. Taču jebkurā gadījumā mūsu vietējam patriotiskajam cilvēkam ir izvēles iespēja pirkt zemenes no Latvijas audzētāja. Tādā veidā mūsu sabiedrība pati var nostādīt lietas,” savu viedokli izsaka M. Ulmanis.
Tomēr, ņemot vērā to, ka uz lauka audzētās Latvijas zemenes jūnija sākumā tirgos vēl nav parādījušās un Polijas zemenes maksā salīdzinoši lēti, Smiltenē cilvēki importētās ogas pērk labi.
“Normālas ogas, laba garša, adekvāta cena,” vērtē kāda smilteniete (savu vārdu viņa lūdz publikācijā neminēt). Taujāta, vai poļu zemeņu tirgotājam prasījusi čeku vai kvīti, viņa atbild noliedzoši. Iepērkoties neesot par to pat domājusi, jo arī vietējie zemnieki par savu preci tirdziņos neizsniedzot kvīti. “Ja saka, ka importētās lauksaimniecības produkciju tirgo, nemaksājot nodokļus un cieš mūsu valsts budžets, tad tam jābūt sakārtotam valstiskā līmenī. Ne man par to ir jādomā,” uzskata smilteniete.
Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību, tai skaitā ielu tirdzniecības un publiskās vietās, un šo tirdzniecības procesu var kontrolēt pašvaldības policija.
“Smiltenes novada pašvaldības policija kontrolē, vai ir izņemta tirdzniecības atļauja un vai tirdzniecība notiek atļautā vietā. Tirdzniecības vietas Smiltenē tiek kontrolētas, tiek konstatēti pārkāpumi, un tādos gadījumos tirgotājiem tiek dots laiks, lai novērstu trūkumus un sakārtotu dokumentāciju,” skaidro Smiltenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Liepa.
“Ziemeļlatvija” vaicā Valsts ieņēmumu dienestam
Vai, tirgojot importētos augļus, ogas utt., ir jābūt kases aparātam? Kādi Ministru kabineta noteikumi to paredz? Kāds ir sods par šo noteikumu neievērošanu? Kas kontrolē šo procesu?Vai, tirgojot Latvijā audzēto, ražoto produkciju, jābūt kases aparātam?
Atbild VIDVietējās un ievestās lauksaimniecības produkcijas tirgošanai ir atšķirīgas prasības. Pastāv vairākas būtiskas atšķirības prasībām, kas jāievēro lauksaimniecības produktu tirgotājiem atkarībā no tā, vai tiek tirgota vietējā (pašaudzētā) vai ievestā lauksaimniecības produkcija, kā arī, vai tirgotājs ir reģistrēts PVN (pievienotās vērtības nodokļa) maksātāju reģistrā vai nav. Tāpat ir svarīgi, vai tirgotājs ir Latvijas valsts piederīgais vai arī citas valsts iedzīvotājs.Nosacījumi, tirgojot pašaudzētu produkcijuTās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju, tas ir, piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Ja paša audzētu vai ražotu preču tirgotājs nav reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tam nav jāizmanto arī kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana, parka vīngliemežu ieguve), ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Taču šīm personām pēc pircēja pieprasījuma ir jāizsniedz VID reģistrēta kvīts, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Kases aparāts nav jālieto arī gadījumā, ja paša audzētu vai ražotu preču tirgotājs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Arī šajā gadījumā VID reģistrētā kvīts jāizsniedz pēc pircēja pieprasījuma.
Nosacījumi, tirgojot iepirktu lauksaimniecības produkcijuSavukārt tām fiziskajām personām, kuras tirgū vai nakts tirdzniecības vietā pārdod iepirktas lauksaimniecības preces, ir obligāti jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam un pēc pircēja pieprasījuma ir jāizsniedz VID reģistrēta kvīts, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Kases aparāts ir jāizmanto gadījumā, ja iepirktas lauksaimniecības preces tirgos vai ielu tirdzniecības vietās pārdod nodokļu maksātājs, kurš ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs. Ja tirgotājs nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kases aparāts nav jālieto, bet pēc pircēja pieprasījuma ir jāizsniedz VID reģistrēta kvīts.Atgādinām, ka gan juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras reģistrējušas saimniecisko darbību, gan fiziskajām personām, kuras pārdod pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, tirdzniecība tirgos ir atļauta speciāli iekārtotajās, tirgus pārvaldītāja norādītajās tirdzniecības vietās.Diemžēl katru gadu, veicot pārbaudes Latvijas tirgos, VID konstatē dažādus pārkāpumus, kas saistīti ar minēto prasību neievērošanu. Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, maldīgi uzdodot to par pašu izaudzētu. Savukārt ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, neievērojot minētās prasības. Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Ņemot vērā līdzšinējo veiksmīgo sadarbību, VID aicina arī Rīgas pašvaldības policiju pievērst uzmanību, vai nakts tirdzniecības vietās lauksaimniecības produkciju netirgo personas no citām valstīm, un par konstatētajiem gadījumiem informēt VID. Vienlaicīgi VID izsaka cerību, ka šo problēmu efektīvā risināšanā iesaistīsies arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, aizsargājot patērētāju no maldinošas informācijas par preces izcelsmi, Pārtikas veterinārais dienests, sekojot līdzi preces kvalitātes atbilstībai iegādes dokumentiem un tajos norādītai kvalitātei, kā arī tirgus īpašnieks – kārtības nodrošināšanā.Gadījumā, ja iedzīvotāji novēro iespējamos tirdzniecības pārkāpumus tirgū vai kādā citā tirdzniecības vietā, par to var zvanīt arī uz VID anonīmo diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80009070 vai rakstīt uz e-pasta adresi [email protected] sagatavoja Evita Teice-Mamaja, VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja pienākumu izpildītāja.
