Otrdien kļuva zināms, ka Eiropas Savienība uzsāks sarunas ar Turciju par iestāšanos šajā valstu saimē.
Otrdien kļuva zināms, ka Eiropas Savienība uzsāks sarunas ar Turciju par iestāšanos šajā valstu saimē. Eiropas valstu ārlietu ministri pierunāja piekāpties Austriju, kura kategoriski iebilda pret sarunu uzsākšanu par pilntiesīgas dalībvalsts statusa iegūšanu. Aiz Austrijas muguras slēpās arī citu valstu ministri, tomēr publiski atbalstīja vairākuma viedokli.
Tiesa, speciālisti paredz, ka sarunām būs nepieciešami 10 – 15 gadu. Šajā laikā daudz kas var mainīties. Faktiski sarunām nav gatava ne tikai Turcija, bet arī pati ES. Austrijā 70 procenti iedzīvotāju ir pret Eiropas kopienas paplašināšanos dienvidaustrumu virzienā. Līdzīgas domas ir arī vāciešiem, kuru valstī dzīvo ļoti daudz turku. Stingra nostāja pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu ir Francijai, kura jau pieņēmusi likumu, ka tas varētu notikt tikai ar referenduma palīdzību. Latvijas valdības viedoklis ir stingrs un nepārprotams — Turcijai jābūt Eiropā. Šķiet it kā saprotami, jo vecās ES dalībvalstis nebūt nebija sajūsmā arī par Latvijas uzņemšanu kopienā. Mūsu uzņemšanu atbalstīja tikai 30 – 40 procenti rietumvalstu iedzīvotāju. Nav jau patīkami runāt sliktu par valsti, kura klauvē pie ES durvīm, gluži tāpat kā pavisam nesen to darījām mēs.
Tikai niecīga daļiņa Turcijas teritorijas atrodas Eiropā, lielākā daļa ir Āzijā. Daudzi politiķi paredz, ka Turcijas uzņemšana kopienā ir ES pašnāvība. Kristieši nekādi nevarēs mainīt musulmaņu mentalitāti. Jāšaubās, vai arī musulmaņi būs gatavi sadzīvot ar kristiešiem. Turki būs gatavi vilkt līdzi savu kultūru, un viņiem uz to būs tiesības. Kristiešu rajonos pacelsies minareti. Radīsies kašķi un domstarpības. Turcija ir ļoti nabadzīga valsts, bet Eiropai vajadzēs pabarot šīs vairāk nekā 70 miljonu mutes. ES pievienojas aizvien nabadzīgākas valstis, tas nozīmē kopējā maciņa dilšanu. Ja Latvija pašlaik ir nabadzīgākā ES valsts, tad uz Turcijas fona tādi vairs nebūsim. Manuprāt, negatīvo risku ir vairāk nekā pozitīvo. Vienīgā cerība, ka Latvijas klimats šiem dienvidniekiem būs par aukstu.
Iespējams, lielie Eiropas naudasmaisi ir ieinteresēti lētā darbaspēka ieplūšanā Eiropā. Viņu pavadā iet Briseles birokrāti, cenšoties eiropiešiem izskalot smadzenes un pārliecinot tautas, ka divu ļoti atšķirīgu kultūru līdzāspastāvēšana ir iespējama.
