Guntis Viļums, skolotājs
Cilvēki ir spiesti domātProtams. Cilvēks ir spiests domāt. Ja krīze kādu skar konkrēti, tad viņš ir spiests pārkārtoties, ja vien negrib sevi pakļaut iznīcībai. Cilvēkam ir tāda tendence, ka viņš izdzīvos jebkurā laikā. Daļa gan vēl dzīvo pa vecam un domā, ka varēs izķepuroties, taču ar vecām metodēm tas vairs nesanāks. Kaut gan neviens nezina recepti, kā tad īsti darīt. Man personīgi kaut kas būs jādomā tad, ja jaunajā mācību gadā no algas nogriezīs 50 procentus. Tad mana alga par vienu slodzi būs mazāka nekā mammai pensija. Mammas pensija pēc valdības lēmuma samazināt tās par 10 procentiem būs aptuveni 160 latu, bet mana alga par vienu slodzi pēc visu nodokļu atvilkšanas – aptuveni 140 latu. Un, ja es vairs nevaru pildīt savas kredītsaistības, kas nebūt nav lielas, tad man ir jāsāk domāt, ko darīt, – vai nu pasniegt privātstundas papildu stundām skolā, vai varbūt sākt kādu mazu biznesiņu ar fotografēšanu. Ļoti iespējams, varētu arī aizbraukt uz ārzemēm, ja vien atrastu tur darbu. Taču tā ir pēdējā iespēja, ko es izmantotu. Pagaidām ceru, ka man skolā nebūs tikai viena slodze un ka valdība atgriezīsies pie skolotāju algu jautājuma, jo diezvai pedagogi strādās par tādu samaksu. Domāju, ka oktobrī būs diezgan milzīgs sprādziens tautā, jo cilvēki būs ļoti neapmierināti.
Ieva Drozda, kafejnīcas vadītāja
Galvenais ir noturētiesNē. Šobrīd sabiedriskajā ēdināšanā galvenais ir noturēties un saglabāt savu vietu tirgū, cerot uz labākiem laikiem. Nav viegli. Ja katru gadu atvaļinājuma laikā pieņēmām darbā sezonas strādnieku, tad tagad tiekam galā paši. Atgriežas latviešu tikums, un cilvēki sāk gatavot ēdienu mājās paši. Konditorejā to tik sāpīgi neizjūtam, jo mājās cept bulciņas ir grūtāk, darbietilpīgāk. Taču salātus un gaļas ēdienus katra latviešu saimniece pati prot uztaisīt. Vismaz tie cilvēki, kuriem vairs nav darba, gatavos ēdienu mājās paši.Nevaram arī domāt par klientu piesaisti, ieviešot sortimentā kaut ko jaunu, jo cilvēki ir diezgan konservatīvi. Domājam par cenu, piemēram, nosakām ik mēnesi zemāku cenu kādam produktam, jo cilvēki izvēlas lētāko preci, vai arī nepērk tik daudz, kā agrāk.Pensionāri nāk, lai speciāli pirktu nocenotos konditorejas izstrādājumus.Kamēr ir darbs, tikmēr vēl nav tik slikti, bet, ja tā nebūs, tad gan nezinu. Neredzu iespēju, ko vēl varētu darīt. Lasīju par “pagrīdes” ēdināšanas uzņēmumiem. Domāju, ka tā ir tikai īslaicīga izeja.
Zinaida Bērza, režisore
Nevar stāvēt uz vietas Pasaulē krīze ir cilvēku attiecībās, nevis naudā. Ar to viss arī sākas. Kamēr cilvēki to nesapratīs un nesāks rīkoties, tikmēr arī nekas nemainīsies.Finansiālajā ziņā es krīzes laikā papildu algotajam darbam izmantoju visas iespējas, ko man piedāvā, un pieņemu katru darba piedāvājumu. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka. Nevar gaidīt, kad kāds pienesīs kaut ko klāt jau gatavu. Ja cilvēks pats nerīkosies, tad arī nekas nenotiks. Es arī rakstu projektus. Uz dažiem gaidu atbildes un gatavojos rakstīt vēl. Nesen īstenoju projektu par bērnu vasaras teātra nometni. Sameklēju pati līdzekļus, lai varētu strādāt ar bērniem, un guvu arī nedaudz papildu ienākumus. Lielos projektus rakstīt ir sarežģīti, jo vajadzīgs diezgan liels līdzfinansējums, taču ar mazākiem projektiem var tikt galā. Vajag vienīgi uzņēmību un zināšanas. Cilvēkam vienmēr vajag mācīties un lasīt. Ja paliec uz vietas un apstājies savā attīstībā, tad nekas arī nenāks pretī tev, bet, ja kaut ko meklēsi un darīsi savas izglītošanas labā, tad arī iespējas uzradīsies.
