Šādu jautājumu “Ziemeļlatvija” saviem ekspertiem nolēma uzdot tādēļ, ka šobrīd, kad tiek gatavots referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu, valstī tautas vienotība un mazākumtautību pārstāvju integrēšanās sabiedrībā ir kļuvusi par vienu no pirmajām aktualitātēm.Ir bēdīgi apzināties, ka pirms 21 gada uz barikādēm Latvijas brīvību kopā aizstāvēja gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību cilvēki, bet tagad dzīvojam it kā divās nometnēs. Latvijā nav tik daudz iedzīvotāju, lai mēs varētu atļauties nesaprašanos savā starpā. Dažkārt šķiet, ka tieši politiķi ir tie, kuri uzkurina kaislības un veicina sabiedrības šķelšanos ar savām politiskajām ambīcijām.Līdzīgi domā arī laikraksta uzklausītie cilvēki.
Aivars Ikšelis, Valkas teātra režisors, ekonomikas zinātņu doktors
Viss noticis politiķu dēļPēc manām domām, šķelšanās, par ko tagad bieži runā, lielākoties izpaužas valdošo politiķu rīcībā un ambīcijās. Politiskās spēlītes notiek no abām pusēm – gan no nacionāli, gan kreisi noskaņotā spārna -, un abām pusēm tam ir tikai viens motīvs – celt savu politisko reitingu. Tautā savstarpējās attiecības ir labas. Kas attiecas uz gaidāmo referendumu, tad, domāju, tagad tam jānotiek. Gatavošanās tam ar visu parakstu vākšanu ir notikusi, ievērojot likumdošanu un tagad, man šķiet, Satversmes tiesa nemaz nav tiesīga apturēt tautas nobalsošanu. Valsts varas pārstāvji paši ir pielaiduši politiskas kļūdas, ļaujot notikt tā, ka tagad jādodas balsot par mūsu neatkarības pamatvērtībām, kas noteiktas Satversmē. Ja nu tā noticis, tad par tām mums jāiet balsot.Es uzskatu, ka nošķiršanās pēc piederības latviešu un krievu tautībai, kas šur tur tomēr ir manāma, notikusi tikai nepārdomātas politikas dēļ. Pat tagad, kad izziņots referendums, valsts augstākās politiskās amatpersonas izceļas ar savu glumumu un laipošanu, skaidri nepasakot, kā jābūt mūsu valstī. Gluži otrādi rīkojas igauņi. Igaunijas Valsts prezidents ir skaidri pateicis, kam un kādēļ jābūt valstī, un tur šādu problēmu nav.
Vineta Skutāne, Valkas ģimnāzijas politikas un tiesību pasniedzēja
Ietekmē divas informatīvās videsEs domāju, ka mūsu sabiedrība ir sašķēlusies, jo mēs dzīvojam atšķirīgās informācijas vidēs. Latvieši orientējas pēc informācijas, ko saņem no medijiem latviešu valodā, bet krievvalodīgie iedzīvotāji vadās pēc uzzinātā preses izdevumos krievu valodā. Tā dzīvojot, neviena no pusēm nav pacentusies meklēt kopīgas sadarbības krustpunktus. Piekrītu, ka daļa vainas pie tā, ka mums trūkst īstas vienotības, jāuzņemas arī valdošajiem politiķiem, jo, pēc manām domām, šķelšanās tautā sākās pēc Pilsonības likuma pieņemšanas. Ir atšķirība, vai cilvēks te dzīvo kā pilsonis vai kā nepilsonis. No šī iedalījuma arī sāka veidoties divas sabiedriskās vides. Lai mēs turpmāk varētu runāt par vienotu sabiedrību, manuprāt, jāsāk ar pilsonības jautājuma atrisināšanu. Runājot par gaidāmo referendumu, es neuzskatu, ka nobalsošana būtu veicinošs apstāklis tautas sašķeltībai. Tie, kas to tā uztvers, tā arī domās, viss atkarīgs no attieksmes. Mans uzskats ir tāds, ka varbūt referendums mūs atmodinās no miegaina komforta un liks domāt, ko darīt tālāk.
Erna Pormeistere, Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja
Daudzi paklausījuši kūdītājiemNevar aizvērt acis un teikt, ka sabiedrība nav sašķēlusies. Valkā un, iespējams, arī citur reģionos tas nav jūtams. Visasāk sadalīšanās divās nometnēs izpaužas Rīgā. Domāju, ka pie tā vainīgi arī masu mediji. Ļoti maz tie raksta par pozitīvām lietām. Kas attiecas uz valodu jautājumu, tad tā atspoguļojums daudz neatšķiras no tracināšanas. Lielie masu mediji nepārtraukti ziņo – Linderamans savācis jau tik un tik parakstu. Tas viss sabiedrību uzkurina. Protams, sava loma ir arī krievu ekstrēmistu aktivitātēm, kuri Latviju cenšas padarīt Krievijai par logu uz Eiropu. Radikālisms negatīvi ir ietekmējis visu sabiedrību. Man arī kļūst nepatīkami, kad Rīgā veikalā latviski uzrunāju pārdevēju, bet viņa demonstratīvi pagriežas un aiziet. Kas mūs tik tālu novedis? Manuprāt, pēc barikādēm cits citu neesam pietiekami aktīvi aicinājuši kopīgi būvēt mūsu valstiskumu. Iznākumā krievvalodīgie cilvēki jutās it kā nobīdīti malā, lai gan arī viņi varēja aktīvāk pieteikt savu vēlmi darboties Latvijas labā. Vainīgi esam mēs visi. Uzskatu, ka cittautiešiem vairāk jāskaidro mūsu valstiskie mērķi, tad arī, iespējams, radīsim kopīguma izjūtu.
