Pašlaik visu sporta fanu uzmanība pievērsta Pasaules kausa izcīņai futbolā Brazīlijā. Atzīšos, agrāk allaž skatījos šāda līmeņa spēles, taču tagad samierinos ar īsiem sacensību apskatiem, kuros demonstrē vārtu gūšanas momentus, tā sakot, izbaudu sacensību esenci. Taču šoreiz vēlos pieskarties citiem sporta aspektiem – sieviešu sporta apģērbam. Labprāt skatos sieviešu komandu cīņas futbolā. Es tajās saskatu īpašu šarmu, nevis perfektu tehnisko elementu izpildi un nevainojamu laukuma pārredzēšanu. Taču vienu bēdu gan visā šajā lietā saskatu. Tādos komandu sporta veidos kā futbols, volejbols un basketbols sievietes ir ieģērbtas gaužām nesievišķīgos tērpos un izskatās gandrīz kā vīrieši. Pilnīgi pretēja situācija vērojama, piemēram, daiļslidošanā un jo īpaši tenisā, kur dāmas tērpu ziņā var izpausties visā pilnībā. Tas ir skaisti un pievilcīgi. Tenisā starp vadošajām pasaules sportistēm valda pat sava veida sacensība tērpu izvēlē. Ja katrai valsts izlases komandai Olimpiskajās spēlēs apģērbu veido pieredzējuši dizaineri un piedāvājumi parasti ir visnotaļ interesanti un daiļi, tad kāpēc tik maz uzmanības tiek veltīts ietērpam sieviešu komandu sporta veidos? Ir saprotami, ka radikāli neko nevar mainīt vieglatlētikas disciplīnās, kur arī apģērbam ir nozīmīga loma cīņā par sekundes simtdaļām un centimetriem. Arī sieviešu boksā, svarcelšanā un cīņas sportā nevar īpaši izvērsties, kaut gan pēdējie minētie, manuprāt, nebūt nav tie, kuros kaut nedaudz varētu izpausties sievišķība. Lielajā sportā apgrozās liela nauda, tostarp arī apģērba un apavu ražošanā, taču negribētos, lai sportistes vizuāli izskatās kā bezdzimuma būtnes.
