Tā vien šķiet, ka debesu augstākie spēki mums Cūkas gadu piespēlējuši gluži likumsakarīgi, ievērojot pašmāju varasvīru rīcību un politikas veidošanu pērn.
Tā vien šķiet, ka debesu augstākie spēki mums Cūkas gadu piespēlējuši gluži likumsakarīgi, ievērojot pašmāju varasvīru rīcību un politikas veidošanu pērn.
Daudz ko no Saeimas tautas kalpu lemtā, runātā un darītā var nosaukt ne citādi kā vien par cūcību pret vēlētājiem. Presē jau daudzkārt ir apspēlēts Saeimas deputātu negodīgums jautājumā par iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu no 25 līdz 15 procentiem. Pirmsvēlēšanu solījums, ka tā noteikti būs un nav nekādu šķēršļu šāda nodoma izpildei, pēc Saeimas ievēlēšanas deputātu mutēs pārvērtās par krasu iepriekš teiktā noliegumu — tas nav iespējams, jo tad vietējās lēmējvaras savas funkcijas nespētu izpildīt. Valkas rajonā gan vairāku vietējo pašvaldību vadītāji apliecināja, ka pakāpeniska ienākumu nodokļa samazināšana pašvaldību budžetam īpašu robu neizraušot, bet tas nu tā. Deputātiem, kuru algas veido mūsu nodokļi, pēc vēlēšanām vajadzēja pievērsties daudz svarīgākam pienākumam — lēmuma pieņemšanai par pensiju piešķiršanu pašiem sev pēc viena sasaukuma nosēdēšanas parlamentā. Tādām lietām naudu, ja atceramies vēl deputātu algu noteikšanu, tautas kalpi nekad nav žēlojuši.
Tagad ir tā, ka nelielo minimālās algas palielinājumu no 90 līdz 120 latiem apēd uzliktie nodokļi un vēlētājs cerētās kaut mazliet labākas dzīves vietā saņēmis pigu.
Vēl politiķi un valdība iepriekšējās Saeimas laikā par svarīgu uzdevumu bija noteikusi inflācijas apturēšanu. Bija garas runas, bet cenu palielināšanās procesu neizdevās apstādināt.
Šāgada sākumā valdība šim jautājumam ir atkal pievērsusies. Tagad ekonomikas ministrs Jurijs Strods inflāciju plāno noslāpēt ar lielākiem nodokļiem. Ministrs televīzijā skaidroja, ka inflācijas mazināšanai vajadzētu paaugstināt visu nodokļu bāzi. Tātad ir domāts pacelt ne vienu vai divus nodokļus, bet visu bāzi. Še tev! Solīja samazināt nodokļus, bet nu plāno tos vēl palielināt.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi būtiski nepalielināsies, bet cenas turpinās celties, un šo procesu būs veicinājusi pati inflācijas apkarotāja valdība. Tā jau ir noteikusi lielāku akcīzes nodokli degvielas vērtībai, bet tas neapšaubāmi izraisīs citu preču sadārdzināšanos, jo to aizvešanai līdz tirdzniecības tīkliem vajag benzīnu. Grūti šādas darbības nosaukt par pasākumiem pret inflāciju. Valkā liela daļa strādājošo saņem minimālo algu vai nedaudz vairāk, bet iztikas minimums valstī ir 180 latu. Cilvēki pilnībā savām vajadzībām nevar izmantot arī minimālās algas 120 latus, jo daļu no šīs summas noskaita nodokļos. Turklāt tagad tiek solīts, ka nodokļu bāze kļūs vēl lielāka. Tas nozīmē, ka patiesībā valsts vara inflāciju cer samazināt ar zemāku pirkstspēju, bet tad jau vairs nav tālu no strādnieku izputināšanas, jo cenas turpina celties. Daudzi labākas iztikas nodrošināšanai ņem patēriņa kredītus, kas būtībā ir izšķiršanās par nostāšanos uz naža asmens.
Pagaidām, lai kā gribētos, valdības darbībā nevar saskatīt vēlmi uzlabot iedzīvotāju labklājību. To gan grūti bija pamanīt arī iepriekšējās Saeimas darbā. Vai tiešām mums vajadzīga tāda stabilitāte?
