Nekad agrāk par govīm nebiju dzirdējis tik daudz neparastu lietu kā pašlaik. Kā daudzi latviešu bērni 60. gados ik pārrītus ar brāli uz maiņām Daugavmalā ganījām vienu vai divas govis.
Nekad agrāk par govīm nebiju dzirdējis tik daudz neparastu lietu kā pašlaik. Kā daudzi latviešu bērni 60. gados ik pārrītus ar brāli uz maiņām Daugavmalā ganījām vienu vai divas govis. Tas bija svēts pienākums, jo govs pilsētas nomalē dzīvojošai ģimenei bija nozīmīgs pabalsts iztikšanai. Tajās reizēs, kad ganam gadījās kādas “nozīmīgākas” nodarbes par ganīšanu un govs pazuda, to pēc vairāku stundu meklēšanas visbiežāk neatrada, un gans pazemīgi devās mājās, lai uzzinātu, ka ģimenes mīļotais lopiņš jau ir kūtī. Protams, uzraugam brāziens bija garantēts. Nelīdzēja pat mājās pārnestais zivju maišelis naivā cerībā, ka ar to izdosies atpirkties. Ikvienam makšķerniekam govs bija neizsmeļams zivju ēsmas iegūšanas avots. Sliekas bija populārākas, taču ne visur tās bija atrodamas, tāpēc mušas uz govs muguras atrisināja visas problēmas.
Iespējams, šī liriskā atkāpe ir pārlieku gara, taču tas ir tipiska ganuzēna patiess stāsts par vasaras brīvlaika pavadīšanas iespējām.
Vakar par govīm uzzināju satriecošu lietu: pasaulē esot apmēram pusotra miljarda govju, un tās izdalot apmēram 18 procentus to nevēlamo, pat indīgo gāzu, kuras uz mūsu planētas veido siltumnīcas efektu. To nupat paziņoja ANO vides eksperti. Vai zaļie uzsāks cīņu pret govju populāciju?
Otra ziņa par govīm ir ja ne satraucoša, tad kurioza gan. Nupat vienā no Krievijas televīzijas satelītkanāliem redzēju sižetu, kurā kāds vācietis, redzot šosejas malā ganāmies govis, izdomāja, ka tās varētu kalpot kā kustīgi reklāmas stabi. Viņš šo ideju kādā saviesīgā vasarā izstāstīja savam paziņam lauksaimniekam. Reklāmas eksperti to tūdaļ atsaucīgi uztvēra un secināja, ka šis ir ļoti efektīvs un iedarbīgs reklāmas veids. Idejas autora kabatā ietekot pamatīga naudas plūsma. Ar govīm notiek aizvien neierastākas lietas. Latvijā aizvien iecienītākas kļūst savvaļas govis. Zinātnieki atklāj, ka katrā valstī govīm ir ne tikai sava valoda, bet pat maušanas akcenti jeb dialekti. To nosakot fermera ciešās attiecības ar lopiņu. Pirms padsmit gadiem cilvēki ar interesi aplūkoja melnraibās govis, tagad jūrmalā mīt daudz zilo govju. Protams, vienas vai divju govju ganīšana Latvijas laukos ir izzudusi, līdz ar to arī kailo kāju iemērkšana siltajā govs pļekā vēsajos vasaras rītos.
