Gatis Krūmiņš, Smiltenes novada domes deputātsPar daudz saasinām situāciju bez vajadzībasNeatbalstu, jo esmu pārliecināts, ka šāds lēmums nav nepieciešams. Es drīzāk nobalsotu pret krievu valodu kā otru valsts valodu, ja vien varētu. Šis likumprojekts nešķiet reāls, tāpēc tajā neesmu nemaz iedziļinājies un, visticamāk, parakstu vākšana neizdosies. Manuprāt, mēs par daudz saasinām situāciju bez vajadzības. Tomēr, dzīvojot Latvijā, ir jāprot labi gan latviešu, gan krievu valoda. Diemžēl daļa jauniešu krievu valodu zina slikti vai nemaz. Tas gan neiepriecina.
Evalds Apīnis, zinātņu doktors, Smiltenes latviešu biedrības vadītājsKatru lietu var izmantot divējādiDomājot loģiski, priekš kam tas vajadzīgs. Kādam jau var noderēt, bet, ja pieņem to, ka katrai nācijai Dievs devis tiesības dzīvot un savu eksistenci aizstāvēt. Tam vajadzīga zeme un valoda. Latvieši paši nav iesējuši to grupu, kura arī nav vainīga pie notiekošā, bet viņiem arī nav jāaizņem latviešu vieta.Grūti pateikt, kas mainītos, ja savāktu vajadzīgās balsis. Viss atkarīgs no tā, kas to dara un kādā nolūkā. Labs nodoms tas nav, domāts ļoti šaurai grupai un ar negodīgu mērķi. No otras puses, krievvalodīgie iedzīvotāji ir kā ķīlnieki un nav vainīgi, ka te atrodas. Latvijā viņi dzīvo jau gadu simtos. Katru lietu var izmantot divējādi, tas ir atkarīgs no cilvēka, politiķiem, slepeniem un atklātiem mērķiem. Cilvēki Latvijā atrastu kopēju valodu, ja vien viņi netiktu mākslīgi sarīdīti, kas ir politiķu nopelns. Mēs visi gribam būt mīlēti, priecīgi, pienācīgi apgādāt ģimeni, lai bērni būtu veseli. Tagad cilvēkus tikai nevajadzīgi kaitina.Latviju ir pametuši tūkstošiem cilvēku. Tāpēc labāk, lai valdība aptur iedzīvotāju izbraukšanu no valsts un gādā par to, lai ārzemēs esošie latvieši atgrieztos atpakaļ dzimtenē un viņiem būtu darba vietas. Briesmas, ka mūsu valsts kļūst tukša. Pēdējo divdesmit gadu laikā partijas to vien darījušas, kā savā starpā kāvušās.
Mogens Petersens, dāņu uzņēmējs, kurš strādā Valkas novadāValodai nevajag politisku nokrāsuEs būtu ļoti pārsteigts, ja krievu valoda Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, iegūtu valsts valodas statusu. Tomēr, pēc manām domām, Latvijas iedzīvotājiem kādreiz labi apgūto krievu valodu nevajadzētu aizmirst, jo tās zināšana pavērs jaunas iespējas nākotnē. Nenoliedzami, ka starp Latviju un Krieviju vienmēr pastāvēs ekonomiskās saites, turklāt Krievijas tirgus ir ļoti plašs. Mana pārliecība ir tāda, ka Krievijā jābūt savai vietai Latvijas preču eksportam.Vērojot to, kas pēdējā laikā notiek Latvijas politikā, man bija pārsteigums par to, ka politisko apvienību “Saskaņas centrs” neuzaicināja veidot koalīciju un piedalīties valdības darbā. “Saskaņas centrs” vēlēšanās ieguva ļoti daudz balsu. Ja apvienības elektorātam ir tiesības vēlēt, tad tam jābūt arī tiesībām uz savu interešu pārstāvēšanu valdībā un uz savu viedokli. Dānijā kaut kas tāds nebūtu iespējams, tomēr tur ir nedaudz citāda politiskās dzīves struktūra un kultūra, kas nav identiska situācijai Latvijā.Es zinu un saprotu, ka Latvijā daļai iedzīvotāju ir grūti aizmirst un piedot to, kas notika pirms Otrā pasaules kara, kā arī tā laikā un pēckara gados. Dānijā pēc kara līdzīga problēma bija ar Vāciju. Dāņiem bija negatīva attieksme pret visu vācisko, jo kara laikā Vācija mūsu valsti okupēja. Tomēr vienmēr jāskatās ne tikai pagātnē, bet arī uz priekšu. Dāņi to saprata, un tagad Dānijai ar Vāciju ir izveidojusies ļoti veiksmīga ekonomiskā sadarbība.
