Šā gada sākumā “Ziemeļlatvija” viesojās Strenču novada Plāņu pagasta viensētā “Vadži” netālu no Jaunklidža ciema un Gaujas, lai uzrakstītu, kā šajā Latvijas brīvvalsts jaunsaimniecībā “Vadžu” saimnieks Guntis Ķigulis kopā ar meitu Montu veido senlietu privātkolekcijas glabātavu, kas perspektīvā varētu kļūt par tūrisma objektu Strenču novadā.
Šā gada laikā, pateicoties arī publikācijai “Ziemeļlatvijā”, Guntis Ķigulis ir papildinājis senlietu krājumus ar jauniem priekšmetiem un teic paldies visiem, kuri tos atvēlējuši kolekcijas bagātināšanai. Viens no šādiem atsaucīgiem cilvēkiem ir Ēvalds Platnieks no Valkas pagasta, no kura saimniecības uz “Vadžiem” aizceļojušas vecas pļaujmašīnas, graudu vētāmā mašīna un citi seni darbarīki. Par senlietu kolekcijas veidošanu “Vadžos” ieinteresējušies, piemēram, arī dzejniece Kornēlija Apškrūma no Apes novada un pensionētais skolotājs Ēvalds Apinis no Smiltenes, jo šāda ideja saglabāt tautas senos darbarīkus un sadzīves priekšmetus nākamajām paaudzēm ir laba un vērtīga, sniedzot uzskatāmu ieskatu vēsturē. “Vadžu” saimnieks jau vairākkārt pārliecinājies par to, ka mūsdienu jaunā paaudze senos darbarīkus un sadzīves priekšmetus neatpazīst un arī nemāk pateikt, kāds bijis to pielietojums.
Šobrīd Gunta Ķiguļa sakrātās senās lietas vēl joprojām atrodas saspiestībā viensētas palīgēkās, līdz ar to apskate nav ērta, visus sakrātos priekšmetus nemaz nav iespējams izlikt plauktos, bet projekts par jaunas ēkas būvi privātkolekcijas izvietošanai pagaidām ir tikai uz papīra. Taču mērnieki viensētas pagalmā jau rosās, uzmērot vietu jaunbūvei. Kā iespējamu finansējuma piesaistes avotu projekta īstenošanai ar biedrības “Lauku partnerība Ziemeļgauja” palīdzību “Vadžu” saimnieks saredz Eiropas Savienības naudu un runājis par to arī ar Strenču novada domes vadību.
Ja cilvēkiem ir interese apskatīt “Vadžu” senlietu kolekciju, tas iespējams arī tagad un bez maksas, teic Guntis Ķigulis. Iepriekš tikai jāsazinās ar viņu pa tālruni 29263766.
“Zvaniet arī, ja kādam mājās ir senas, pašam nevajadzīgas lietas. Par atlīdzību vienosimies,” aicina “Vadžu” saimnieks.
Viņš pats ekskursantiem arī būtu gids un var pastāstīt ne tikai par senlietu kolekciju, bet daudz interesanta arī par apvidu, kurā atrodas “Vadži”, jo pētījis tā vēsturi. Piemēram, netālu no “Vadžu” mājām ir Vadža upīte, kas senos rakstos pieminēta kā vieta, kur pirms daudziem simtiem gadu latvieši apturējuši igauņu sirotājus, daudzus no viņiem iedzinuši upē un tur slīcinājuši. Vēl aizvadītā gadsimta 20. gados upītes dibenā esot atrasti cilvēku kauli.
