«Man šogad pavasaris būs divreiz,» priecājas 16 gadu vecā smilteniete Ance Reimane. Pirmdien viņa pārradās mājās no Vācijas. Tur Lieldienās jau ziedēja dzeltenas narcises.
“Man šogad pavasaris būs divreiz,” priecājas 16 gadu vecā smilteniete Ance Reimane.
Pirmdien viņa pārradās mājās no Vācijas. Tur Lieldienās jau ziedēja dzeltenas narcises. Pļavās ganījās zirgi. Kokiem plauka gaiši zaļas lapas. Siltākajā dienā, ko Ance piedzīvoja Vācijā, gaisa temperatūra sasniedza plus 26 grādus.
“Kad atbraucu mājās, kā ievilku degunā auksto gaisu, tā uzreiz dabūju iesnas,” smaida Ance. Par iesnām viņa daudz nesūrojas, jo, neraugoties uz aklimatizācijas grūtībām, Vācijā pavadīto nedēļu nenožēlo.
Ance ikdienā ir Smiltenes ģimnāzijas 10.d klases skolniece, bet brīvajā laikā darbojas sabiedriskās organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” Smiltenes nodaļā. Pateicoties nodaļas aktivitātēm, viņa piedalījās šīs organizācijas rīkotajā konkursā un iekļuva to sešu jauniešu vidū, kuri pārstāvēja Latviju seminārā “Mūsu ceļš Eiropas Savienībā”. Semināru rīkoja organizācija “Daugavas Vanagi” savā īpašumā “Bērzaine” Vācijā. Tas atrodas kalnos netālu no Freiburgas pilsētas.
“Bērzaine ir seši hektāri Latvijas zemes, kas pieder “Daugavas Vanagiem”. “Savulaik šo zemi Vācijā nopirka, lai būtu vieta, kur ārstēt leģionārus un kur viņi varētu atpūsties. Tagad veco cilvēku paliek mazāk, tāpēc uz Bērzaini aicina jauniešus — padzīvot kādu laiku un mācīties,” skaidro “Daugavas Vanagu Latvijā” Smiltenes nodaļas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinga.
“Kad atbraucu mājās, domāju — esmu laimīga, ka varu dzīvot Latvijā. Jo ir cilvēki, kuri ļoti grib šeit atgriezties, bet nevar. Viņiem visa dzīve ir ārzemēs,” pārdomās dalās Ance.
Seminārā diskutēja arī par to, kā piesaistīt jauniešus Latvijai, lai viņi neaizbrauc. Bērzainē sastapto cilvēku dzīvesstāstos atklājās, cik svarīgu vietu viņu dzīvē ieņem dzimtene. “Tur bija zēns, kurš līdz sešu gadu vecumam dzīvoja Latvijā, bet pēc tam pārcēlās uz Holandi,” stāsta Ance. “Viņa māte apprecējās ar holandieti. Kad braucām projām, zēnam acīs bija asaras. Viņš ļoti pārdzīvoja to, ka nevar braukt uz Latviju.”
Ancei iepaticies, kā seminārā sauca latviešus, kuri studē Latvijā, — par “sprīdīšiem”. Latviešus, kuri dzīvo ārzemēs, dēvēja par “gājputniem”.
Ar vairākiem šādiem “gājputniem” Ance iepazinās. Smilteniete jau saņēmusi ielūgumu vasarā braukt ciemos uz Holandi.
Šo lappusi Ances dzīvē atšķīrusi organizācija “Daugavas Vanagi”, tāpēc “Ziemeļlatvija” taujā, kā Ance līdz tai nokļuvusi. “Manai vecaimammai brālis ir “Daugavas Vanagos”. Viņš dzīvo Kanādā, Monreālā. Tāpēc par “Daugavas Vanagiem” zinu jau sen. Mājās mums par viņiem ir žurnāli. Biju tos lasījusi. Kad radās iespēja iestāties pašai, to arī izmantoju.”
Ance piemin vēl kādu interesantu epizodi no Vācijas ceļojuma. Atpakaļ viņa lidoja vienā lidmašīnā ar Luksemburgas futbola komandu, kas devās uz spēli ar Latvijas izlasi. “Viņi visi bija brūnos uzvalkos. Uzreiz spriedām, kas tie tādi varētu būt.”
“Daugavas Vanagi” sadarbību ar jauniešiem izvirzījuši par vienu no savām prioritātēm, arī organizācijas Smiltenes nodaļa. Ance tajā ir jauniešu pagaidu vadītāja. Pie viņas var pieteikties Smiltenes pilsētas un apkārtējo pagastu skolu audzēkņi, kurus šāda sadarbība interesē (Ances tālrunis — 6851715).
J. Dinga piebilst, ka pusaudžiem un jauniešiem ir iespēja iesaistīties dažādos “Daugavas Vanagu” pasākumos Latvijā un ārzemēs, iesaistīties organizācijas mājas lapas veidošanā. Smilteniešu aktivitātes organizācijā iespēju robežās atbalsta vietējā pašvaldība un Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs, par ko J. Dinga viņiem teic paldies. “Pateicību pelnījuši arī sponsori. Ances braucienu uz Vāciju finansiāli atbalstīja akciju sabiedrība “8CBR”. Par to paldies uzņēmumam un personīgi valdes priekšsēdētājam Jānim Līkanam,” saka J. Dinga.
