Smiltenietes bažām par iespējamo dabas piesārņošanu Pilskalna mežā nav pamata, uzskata pašvaldības atbildīgās personas, kaut gan pagaidām meža taciņas atjaunošanai paredzētais materiāls ir pārbaudīts tikai ar tausti.
Jau vairāk nekā desmit gadus smiltenieši, kuri dzīvo Cērtenes pusē, nokļūšanai mājās izmanto meža taciņu, kas ved cauri purvainam meža masīvam. Tikai retais aizdomājas, cik stundu un pūļu ir tērēts, lai tā būtu ērta ne vien kājāmgājējiem, bet arī velobraucējiem. Pagājušajā nedēļā meža taka nokļuva viedokļu krustugunīs.
Laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā pirmdienas rītā atskanēja satraukts kādas smiltenietes telefona zvans. Sieviete informēja, ka, pastaigājoties ar mazbērniem Pilskalna mežā, bijusi nepatīkami pārsteigta par redzēto. Vispirms nācies mainīt pastaigas maršrutu, jo aktīvās atpūtas zonā izklaidējusies skaļa kompānija. Tālāk viņu pārsteigušas vairākās vietās redzamas akmeņogļu izdedžu kaudzes un ar šo materiālu noklātā daļa taciņas pie Līvu ielas. “Tas ir arī velosipēdistu ceļš. Redzēju izdedžos arī stiklus. Kas notiks, kad šie atkritumi iesūksies augsnē, vai būs droši tur lasīt mellenes. Ja tā turpināsies, tad drīz visi piepilsētas meži būs piedrazoti,” uzskata smilteniete, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, vien piebilda, ka paši varam aizbraukt un pārliecināties par viņas teikto.
Apsekojot minētās vietas, pārliecinājāmies, ka tiešām mežā ir izgāztas vairākas kravas ar materiālu, kurā ir arī daļa izdedžu, mazi akmentiņi un, iespējams, arī augsne vai smilts, kas iekrāsojusies izdedžu krāsā. Patiesības labad jāpiebilst, ka izdevās ieraudzīt tikai vienu nelielu stikla šķembu.
Noskaidrojām, ka šie atkritumi uz mežu aizvesti ar uzņēmuma “Smiltenes NKUP” traktoru.
Taciņa izveidojusies vēsturiski
Tas noticis darba laikā, ko apstiprina NKUP valdes loceklis Aigars Vīvuliņš: “Saviem spēkiem veicam tehnikas novietnes būvniecību un teritorijas labiekārtošanu. Mainot laukuma seguma virskārtu, nolēmām vest uz Brutuļiem. Pēteris (Smiltenes NKUP traktorists – no red.) vaicāja, vai drīkst paņemt šo virskārtu, kurā ir smilšu, šķembu un izdedžu maisījums no ceptuves laikiem (Smiltenes patērētāju biedrības maizes ceptuve padomju gados – no red.) un vai drīkst izmantot to savas būvētās taciņas uzlabošanai. Es to atļāvu. Neko sliktu šajā lietā nesaskatu. Cilvēks dara, pūlas, veido. Kaut vairāk būtu tādu, kas tā darītu. Man nav komentāru, es neko tādu neredzu, kas ķīmiski ietekmētu meža vidi.” Viņš arī piebilst, ka uzņēmumam ir finansiāli izdevīgāk šo maisījumu vest uz tuvējo mežu nekā vairākus kilometrus uz Brutuļiem.
“Taciņa ir izveidojusies vēsturiski, un 2007. gadā par tās izveidošanu ir piešķirts Atzinības raksts. Nebūtu ētiski apgalvot, ka taciņas izveidošana ir kaut kas slikts. To izmanto diezgan daudzi cilvēki. Uz taciņas ir iezīmēts velomaršruts. Tad jāņem grunts paraugi un jāpārbauda precīzi, no kā šis viss sastāv. Varbūt ir arī kaut kādas akmeņogļu paliekas, pārsvarā tur ir grunts, šķembas, varbūt var atrast arī kādu stiklu, bet konkrēti es, apčamdot šo materiālu ar roku, nevienu stiklu nesataustīju. Ja vajag, mēs varam pārbaudīt, pagaidām nekas tāds kaitīgs nav atklāts. Var pajautāt vides pārvaldei. Reizēm cilvēki mežā brīnuma lietas izdara – izgāž atkritumus un daudz ko citu, kas arī ir kaitīgi,” situāciju komentē Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja Ilze Sausā.
Apbrīno un slavē
“Akmeņogļu izdedži nav kaitīgi. Vajag palasīt literatūru. Tos pat uz tīruma iesaka bērt. Kāds tur kaitīgums? Latvietim ir tā – brokastīs noēst otru latvieti,” sarūgtināti nosaka Pēteris Kozlovskis. Jāpiebilst, ka šo viņa brīvprātīgo darbu taciņas izveidē, kā arī uzturēšanā, tai skaitā atkritumu savākšanu, ko tur nomet gājēji, apbrīno un slavē tie, kuri ikdienā izmanto šo ceļu, lai ērtāk nokļūtu līdz pilsētas centram. “Ja būs jānes baļķis, tad Pēteris ir tas cilvēks, kurš ķersies pie resnākā gala,” tā viņu vērtē smiltenieši, kuriem bijusi saskarsme ar darbīgo taciņas veidotāju.
Lai uzzinātu speciālistu viedokli, vai no izdedžu klājuma ir kaitējums mežam, vaicājām Vides dienesta pārstāvjiem. Mums paskaidroja, ka inspektors ir pārbaudījis minēto vietu, kā arī saņēmis paskaidrojumu no pašvaldības, kurai uzdots par pienākumu veikt grunts maisījuma analīzes, lai pilnībā pārliecinātos, ka nebūs nodarīts kaitējums videi.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Līvu ielas iedzīvotājiem, kā arī atbildīgajām personām, kurām tas jākontrolē, būtu lielāka uzmanība jāpievērš neatbildīgu cilvēku rīcībai, jo krūmājā jau vairākās vietās veidojas miniizgāztuves ar dažādu saimniecības pārpalikumu, tai skaitā lietota šīfera, drazu, kas tiešām gan dabai, gan ainavai nodara kaitējumu.
