Valcēniešu Annas un Helēnas Volāņu mājoklī jau sesto gadu dzīvo čau-čau šķirnes kucīte Rasa. Kamēr ciemojos pie Annas un Helēnas, Rasa demonstrēja visas savas labās rakstura īpašības — neatkarību, miermīlīgumu, uzticību, modrību un paklausību.
Valcēniešu Annas un Helēnas Volāņu mājoklī jau sesto gadu dzīvo čau-čau šķirnes kucīte Rasa. Kamēr ciemojos pie Annas un Helēnas, Rasa demonstrēja visas savas labās rakstura īpašības — neatkarību, miermīlīgumu, uzticību, modrību un paklausību.
Izturas kā pret ģimenes locekli
Māsas Volānes dzimušas un augušas laukos, viņu ģimenē vienmēr bijuši mājdzīvnieki, kuri cienīti, mīlēti un uztverti kā ģimenes locekļi. Kopš māsas dzīvo Valkā, Rasa viņām ir otrais suns. Pirmā bija laikas šķirnes kucīte Dinga, kura pēc smagas slimošanas aizgāja labākos medību laukos.
“Pēc iemīļotās Dingas nāves domājām, ka mums mājās vairs nekad nedzīvos suns. Kad slimoja Dinga, tas bija grūts dzīves periods,” atzīst Anna. Viņa par saviem mājdzīvniekiem stāsta kā par tuviem cilvēkiem. Anna uzskata, ka tie, kuri nemīl dzīvniekus, līdzcietīgi nevar izturēties arī pret neaizsargātiem bērniem un nevarīgiem sirmgalvjiem. Māsām sāp sirds, ieraugot, ka nereti privātmāju īpašnieki suni tur piesietu īsā ķēdē vietā, kur viņš neredz pat savus saimniekus. Šāda attieksme suņus pret savu gribu padara par mežoņiem.
Dienā noiet trīs kilometrus
Pirms lēmuma pieņemšanas par jauna kucēna ienākšanu mājās māsas ilgi un pamatīgi lasīja suņu šķirņu aprakstus. Ņemot vērā Annas un Helēnas dzīves ritmu un uztveri, vispiemērotākais likās čau-čau šķirnes suns. Māsas viena par otru ļoti rūpējas, tāpēc Annai bija svarīgi, lai darba dienās Helēna mājās nebūtu viena. Abas smejas, ka Helēna Rasai ir putras vārītāja, bet Anna — mīļākā saimniece. Tas atbilst patiesībai, jo ikdienā Helēna ar Rasu vairākas reizes iet pastaigāties un arī domā par mīluļa ēdienreizēm. Rasa ēd veselīgu ēdienu — četrgraudu putru, vārītu liellopa gaļu un profesionālo suņu barību. Pirms ēšanas Helēna Rasai ap kaklu apliek mazu priekšautiņu, lai nenosmērētos kakla spalvas. Rasai kā īstai dāmai putru patīk ēst no karotes.
Helēnai ir īpaša elektroniska ierīce — soļu skaitītājs —, kas uzrāda, ka katru dienu pastaigās ar suni viņa noiet gandrīz trīs kilometrus. Toties brīvdienās Helēna no rūpēm par Rasu var atpūsties, jo tad ar viņu nodarbojas Anna. Ja sestdienas rītos viņa uzvelk biezas un siltas garās bikses, Rasa jau zina, ka abas ar mašīnu brauks uz dārza mājiņu, kur saimnieko runcis Muris. Pret kaķi Rasa izturas ar mīlestību, tikai saimniecēm jāuzmana, lai priekā par atkalredzēšanos suņu meitene ar savām spēcīgajām ķepām nenodarītu Murim pāri.
Rasa ir lielisks sargs. Ja kāds iedomājas pienākt mašīnai par tuvu, viņa uzreiz draudīgi saspicē savas mazās austiņas un sākt rūkt. Māsām bija svarīgi, lai arī mājās, dārzā un uz ielas viņas justos droši, un Rasa šo pienākumu pilda nevainojami.
Rūpējas par mīlules labsajūtu
Annas darba diena sākas pulksten astoņos, bet mājās viņa pārrodas tikai pirms astoņiem vakarā. Ap to laiku Rasa ērti iekārtojas pie viesistabas loga un gaida pārnākam saimnieci. Lai apmēram 25 kilogramus smagajam sunim pie loga būtu ērti un viņš netraumētu kājas, saimnieces uzkonstruējušas savdabīgu tiltu ar siltu guļvietu. Jāatzīst, par Rasas ērtībām un labsajūtu tiek domāts nepārtraukti. Rasai ir biezs kažoks, tāpēc dzīvoklī viņa meklē guļvietu vēsākā vietā. Uz balkona saimnieces noklājušas paklājus, kā arī parūpējušās par jumtu, lai sunim lietū vai sniegā nesamirktu biezais kažoks. Čau-čau šķirnes suņiem nepatīk mitrums. Balkons tiek saukts par Rasas ofisu. Anna pārliecinājusies, ka suns nevar gulēt uz aukstas klona grīdas, jo tā viņš ātri vien var saslimt ar reimatismu. Dzīvokļa gaitenī Rasai ir ierādīta īpaša vieta ēšanai. Lai saudzētu priekškājas, bļoda tiek nolikta uz neliela soliņa. Nepilna gada vecumā Rasai bija kāju operācija. Šā iemesla dēļ viņa vairs nepiedalās sacensībās, kaut līdz tam saņemti vairāki atzinības raksti.
Kabatā — plastmasas maisiņš
Staigājot ar Rasu, Helēna kabatā vienmēr tur plastmasas maisiņu. Tas nepieciešams, lai savāktu to, kas paliek, kad Rasa nokārto dabiskās vajadzības. Māsas Volānes uzskata, ka līdzīgi vajadzētu rīkoties visiem suņu īpašniekiem, tad pilsētas apstādījumi un ielas būtu tīras. Viņas nesaprot, kā suni var vienu pašu izlaist pastaigā, nedomājot par apkārtējo cilvēku drošību un to, kur dzīvnieks nokārtosies. Tie ir jautājumi, kas jārisina valsts līmenī. Helēnai līdzi ir arī dzelzs nūja. Tā nepieciešama, lai briesmu gadījumos atgaiņātos no agresīvi noskaņotiem klīstošiem suņiem.
Sarunājoties ar Annu un Helēnu, sapratu, ka suns abām sievietēm ir nervu un asinsspiediena zāļu vietā. Lai arī abas ir pie labas veselības un ar možu garu, tomēr dzīves gadi nestāv uz vietas. Laikā pēc Dingas nāves viņas bijušas nervozas, neapmierinātas ar dzīvi un kašķīgas, bet tagad kopā ar Rasu viņas priecājas par katru dienu, ko izdodas nodzīvot labā garastāvoklī un saskaņā ar sevi.
