Šobrīd Smiltenes Valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā notiek aktīvs darbs, lai 12. martā varētu uzņemt starptautiskās studentu apmaiņas programmas “Inpact” dalībniekus no Norvēģijas un Austrijas. Tradicionāli ārvalstu jaunieši trīs nedēļu garumā iepazīs kazkopības nozari Latvijā.
Pavisam starptautisko apmaiņas programmu jauniešiem projekta ietvaros īsteno septiņās valstīs, Latvijā vienīgie partneri ir Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola (SVT-VP). Izglītības iestāde iemantojusi “Inpact” uzticību, kļūstot par vienu no aktīvākajiem sadarbības partneriem. “Inpact” projekta koordinatore Inguna Avota atklāj, ka šogad apmācību programma ir uzlabota, vērā ņemot pērn ārvalstu studentu izteiktos priekšlikumus. Vēlas iedziļināties vēsturēPērn apmaiņas programmas studenti pauda gandarījumu par praktiskajām apmācībām zemnieku saimniecībās Smiltenes novadā un Madonas pusē, taču ierosināja plašāk stāstīt par skolu, tās attīstību un iespējām, kā arī sniegt padziļinātāku informāciju par kazkopības vēsturi. “Pārsteidzoši, ka viņi vēlas vairāk teorijas. Esam ieinteresēti, lai mācības būtu pilnvērtīgākas, tāpēc būs nodarbības gan par kazu šķirnēm, to izvēli atkarībā no mērķa (piens, gaļa, tūrisms – red.), gan arī par lauku sētas plānošanu. Rakstīsim biznesa plānu, apmeklēsim Pārtikas un veterināro dienestu un dosimies pie saviem sadarbības partneriem – zemnieku saimniecību īpašniekiem,” daļu no iecerētā atklāj I. Avota. Uzzinājām, ka viena diena būs veltīta tikai kultūrai, bet vēl viena – vēsturei.Lai arī gatavošanās process SVT-VP mācībspēkam aizņem gana daudz, nereti arī brīvo laiku, I. Avota neslēpj gandarījumu par stabilo sadarbību ar ārvalstu izglītības iestādēm. “Tā ir lieliska iespēja. Esam viena no retajām skolām, uz kuru tradicionāli brauc praktiskajās apmācībās. Neizprotu, kāpēc citas profesionālās izglītības iestādes neizmanto šādu iespēju. Izsūtīju e-pastus vairākām skolām, ar aicinājumu iesaistīties projektā, bet neviena tā arī nav interesējusies,” aizdomājas I. Avota. Jāpiebilst, ka SVT-PV šogad iesniegusi vēl vairākus projektu pieteikumus, lai pilnveidotu savu audzēkņu zināšanas.Jābūt nedaudz ķertamPieredzes bagāti projektu īstenošanas jomā ir arī kurzemnieki – Saldus Profesionālā vidusskola. Tās projektu vadītājs Aivars Ozols, tāpat kā smiltenieši, ir pārliecinājies, ka dalība projektos tikai bagātina audzēkņu un skolotāju zināšanas, nenoliedzami – ceļ arī skolas prestižu. “Iesaistoties starptautiskajos projektos, dodam iespēju mūsu audzēkņiem no visām skolā esošajām izglītības programmām – arī ugunsdrošības un ugunsdzēsības, būvniecības – praksi iziet ārzemēs. Prakses vietas mums ir sākot ar Dāniju, Zviedriju, Somiju un beidzot ar eksotiskajām valstīm,” – tā A. Ozols telefonsarunā “Ziemeļlatvijai”. Vēl kurzemnieki savus jauniešus mudina iesaistīties Eiropas klases apmācībā. “Tas nozīmē, ka pēc skolas absolvēšanas audzēkņiem bez maksas ir iespēja gadu celt savu kvalifikāciju ārzemes. Visas ar projektiem saistītās lietas nav viegls darbs. Projektu izstrāde, iespēju meklēšana, kontaktu dibināšana un uzturēšana – cilvēkam ir jābūt mazliet ķertam, lai to uzņemtos. Ir grūti atrast stabilus partnerus, un, ja izdodas sameklēt, tad sakari ir jāizkopj. Tas vairāk ir kā hobijs. Iespējams, kādu no šīm aktivitātēm attur arī valodas,” domā A. Ozols.Noslēgumā viņš piebilst, ka dalība projektos ir to vērta, jo visi pēc tam ir priecīgi un apmierināti.
