Ir aizvadīts starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Tajā piedalījās Valkas kultūras nama folkloras kopa “Sudmaliņas” un dziesmu draugu kopa “Nāburgi”, Jērcēnu pagasta folkloras kopa “Mežābele” un Launkalnes mūsdienu folkloras kopa.
Dalībniekiem iespaidi pamazām nosēžas. “Kopumā sajutu milzu pozitīvismu. Šie svētki kļūst aizvien krāšņāki, turklāt tie gūst aizvien lielāku ievērību un atsaucību. Galvenais ir tas, ka cilvēki zina, kurp viņi iet un kas jāredz. Nozīmīgi arī tas, ka visi festivāla pasākumi ir bez maksas. Nenoliedzami, ka visas kopas ir ļoti gatavojušās,” uzskata “Sudmaliņu” vadītāja Skaidra Smeltere.Visur jūtas gaidītiLai kā arī dalībniekiem nepatīk, taču skates un atlase dod labu rezultātu, daudzveidību un patīkamo iespaidu par katru kopu. Šogad bija dažas organizatoriskas problēmas. Visiem festivāla dalībniekiem ēdināšana bija vienā vietā, tāpēc veidojās milzu rindas, līdz ar to neļaujot redzēt dažādus pasākumus. Tas nākamreiz ir labojams.Kopumā festivāls ir izveidojies par ļoti nozīmīgu pasākumu valsts kultūras dzīvē. Aizvien vairāk novadu piesakās, lai rīkotu festivāla pasākumus pie sevis.Viens no patīkamākajiem iespaidiem saietā “Sudmaliņām” bija sirsnīgā sagaidīšana koncertu vietās. Visi jutās gaidīti. Piemēram, tirdzniecības centrā “Dole” visus sagaidīja ne tikai ar dāvanu, ziediem un spirdzinošajiem dzērieniem, sakārtotu laukumu, bet bija arī telpa, kur pārģērbties. Ļoti sirsnīga attieksme itin visur. Daudzviet skatītāji ar folkloristiem uzsāka sarunas, kas ierindas latvietim ir tik neraksturīgi.“Sudmaliņu” zvaigžņu stunda bija folkloras deju kopu koncerts Rīgas Latviešu biedrības namā. Tas bija pirmoreiz “Baltica” vēsturē. Katra grupa atšķīrās no citām. “Prieks, ka mūsu kolektīvos ir daudz jauniešu, bērnu un ģimeņu. Ārzemju kopās vairāk piedalās vecāki ļaudis. Saņēmām augstu novērtējumu no etnohoreologa Ernesta Spīča. Mūsu kolektīvam tas bija kā medusmaize,” smaida S. Smeltere.Amerikā ir dators “Valka – Valga”Noslēguma koncertā “Sešu ceļu krustcelēs” Cesvainē, pils terasē, bija īpaši jauks pasākums. Valcēniešiem izvērtās īpaši sirsnīga saruna ar kādu latvieti no Mineapoles folkloras kopas “Teiksma”. Viņš strādā kādā ar datortehniku saistītā pētniecības institūtā, kur datoriem pieņemts dot vārdus. Amerikāņi, padzirdējuši par Valkas – Valgas esamību, pat īsti nezinot, ko tas nozīmē, jaunajam datoram labskanības dēļ iedevuši abu pilsētu vārdu. Interesanti, ka ārzemju latvieši priecājas par izbraukušajiem tautiešiem, kuri labprāt iesaistās folkloras kustībā, kaut gan nekad agrāk to nav darījuši. Tās ir svaigas asinis rietumniekiem, lai uzturētu latviskumu.S. Smeltere ir ļoti pateicīga visiem sava kolektīva dalībniekiem un muzikantēm par to, ka viņi nevienu brīdi nezaudēja prieku, neraugoties uz milzu slodzi un nogurumu. “Esmu stāvā sajūsmā un lepna par savu kolektīvu,” pauž vadītāja.
