Jau četrus mēnešus Smiltenes ģimnāzijas 12.c klases absolventes Rita Ķergalve un Baiba Vērdiņa studē Vācijas augstskolās. Baiba izvēlējusies inženierekonomiku, Rita – arhitektūru.Uz svešām zemēm abas jaunietes aizveda apstākļu sakritība. Kad skolā pienāca laiks izvēlēties otru svešvalodu, viņas izlēma par labu vācu valodai. Smiltenes ģimnāzija turklāt ir viena no retajām skolām Latvijā, kurā vācu valodu māca padziļināti un sagatavo skolēnus vācu valodas diploma (DSD jeb Deutsches Sprachdiplom) eksāmenam. Šā diploma saņēmēji var studēt lielākajā daļā Vācijas augstskolu. Kārtojot DSD eksāmenu, abas jaunietes uzzināja par tādu iespēju un nolēma pamēģināt.Turklāt viņu izvēlei ir labvēlīgi apstākļi. Rita un Baiba saņēmušas Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta stipendiju uz gadu, un, ja labi mācīsies, tad viņām stipendiju pagarinās ar nosacījumu, ja Vācijā nebūs krīzes.Ziemassvētku brīvlaikā abas 19 gadus vecās studentes pirmo reizi kopš aizbraukšanas ieradās Latvijā apciemot ģimeni un draugus. Izvēli par labu studijām Vācijā viņas nenožēlo. Kaut arī svešajā zemē pietrūkst tuvinieku mīļuma, jaunietes spriež, ka uzsākto mācību kvalitāte to atsver.Jābūt uzņēmībai un raksturamJau tagad smiltenietes par ieguvumu nosauc svešvalodas prasmes uzlabošanos un dzīves pieredzi. “Domāju, ka arī darba devējs, izvēloties darbiniekus, studijas ārzemēs uztvers kā plusu,” spriež Rita. No Smiltenes ģimnāzijas bijušās 12.c klases bez viņām ārzemēs gan studējot tikai viena klasesbiedrene, kura izvēlējusies Dāniju.Tomēr, pirms izšķirties par šādu soli, jābūt pārliecinātam, vai pietiks uzņēmības un rakstura stingrības. Baiba un Rita neslēpj, ka sākums svešā zemē ir grūts. Ir ļoti jākoncentrējas, lai saprastu, kas jādara, uzsākot studijas, un kādi dokumenti ir jānokārto. Piemēram, izrādās, ka Vācijā iedzīvotājiem ir obligāti jāreģistrējas. Tas attiecas arī uz ārzemju studentiem. Nezināšana neatbrīvo no liela soda maksāšanās, ja šis noteikums ir pārkāpts. “Taču mums apkārt ir draudzīgi, jauki un atsaucīgi cilvēki. Ja ko nesaprotam vai nezinām, tad mums palīdz,” saka Baiba un Rita.Abas smiltenietes studē katra savā pilsētā: Rita – Oldenburgā, Baiba – Vilhelmshāfenē. Abas pilsētas atrodas Lejassaksijas federālajā zemē. Tās šķir tikai 40 minūšu ilgs brauciens vilcienā, tāpēc bijušās klasesbiedrenes viena otru apciemo. Brīvs laiks tomēr sanākot reti, jo lekcijas ilgst no rīta līdz vakaram. Baiba decembrī turklāt sāka nedēļu nogalēs strādāt par viesmīli restorānā.Lai piepelnītos, darba netrūkstSmiltenietes spriež, ka Vācijā ekonomisko krīzi nejūt, jo atrast darbu tur nav problēma. Veikalu skatlogos izlīmētas lapiņas ar darba piedāvājumiem. “Ja Latvijā parādītos tādas lapiņas, tad kādu cilvēku pieņemtu jau pirmajā dienā vai arī atrastu darbinieku bez sludinājuma starpniecības,” spriež Rita. Baiba sameklēja viesmīles darbu jau pirmajā piegājienā – izlasīja sludinājumu pie augstskolas ziņojumu dēļa, pieteicās un tika pieņemta. Par darbu, sākot no otrā semestra, domā arī Rita. Oldenburgā, kur viņa studē, ir vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju. Latviete smej, ka tā ir tipiska studentu pilsēta. Savukārt Baiba raksturo savu Vilhelmshāfeni ar aptuveni 82 tūkstošiem iedzīvotāju kā studentu un pensionāru pilsētu – klusu un mierīgu. Izklaidēties visi brauc uz tuvējo Brēmeni.Vācijā no studijām brīvajā laikā strādājot arī vietējie jaunieši. Latvietes pieļauj, ka tas tāpēc, ka Vācijā augstākā izglītība ir par maksu, turklāt vācu jaunā paaudze vēlas ātrāk kļūt patstāvīgi un neatkarīgi no saviem vecākiem. “Vācieši tagad protestē, vēloties, lai studijas būtu bezmaksas,” piebilst Rita. Pēc studijām domā par LatvijuAbām smiltenietēm stipendija nosedz gandrīz visus mācību un uzturēšanās izdevumus kopmītnēs, jāpiemaksā salīdzinoši nedaudz. Ieskaitot mācības bakalaura un maģistra programmā, abām jaunietēm Vācijā jāstudē aptuveni pieci gadi. Taujātas, ko darīs, ja stipendiju nesaņems visu šo laiku, gan Rita, gan Baiba pauž apņēmību mācības Vācijas augstskolā nepārtraukt un maksāt pašas. Rita toties jau tagad ir pārliecināta, ka pēc augstskolas absolvēšanas Vācijā nepaliks, bet atgriezīsies dzimtenē. “Latvija paliek Latvija. Pēc pieciem gadiem varbūt te viss būs mainījies. Krīze būs pāri, un jomā, kurā studēju, būs izaugsme,” cer Rita. Baiba vēl nav tik pārliecināta. Tad jau dzīve rādīšot, kas notiks.Tagad abas studentes jau atgriezušās Vācijā. Apciemot savējos viņas plāno februārī. Ja seko līdzi aviobiļešu cenām, tad uz ceļa rēķina varot ietaupīt. “Var aizlidot pat par diviem latiem,” konstatē Rita. Ar savējiem Latvijā jaunietes visbiežāk sazinās skaipā. Katrai ir portatīvais dators, jo bez tā nu nekādi nevarot.
