Latvijas simtgadē nozīmīgu jubileju nosvinēja Valkas uzņēmums SIA “PEPI RER”. Ir pagājuši 20 gadi, kopš tas ražo polietilēna izstrādājumus. No nelielas, kopā ar korejiešiem 1998. gadā nodibinātas ražotnes “Latko Plast” ir izaudzis “PEPI RER”– vadošais uzņēmums savā jomā Baltijas reģionā, kas uzrāda tendenci ik gadu palielināt strādājošo skaitu (no 71 darbinieka 2013. gadā līdz 130 darbiniekiem 2018. gadā), savu neto apgrozījumu (no 4,392 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 6,458 miljoniem eiro 2017. gadā) un peļņu.
Ne velti Valkas uzņēmums ir atzīts par vienu no Vidzemes veiksmes stāstiem. “PEPI RER” ir simtprocentīgi nacionālā kapitāla sabiedrība, kurai aiz muguras ar naudas maku nestāv ārzemju mātes kompānija, lai investētu attīstībā.
“PEPI RER” komanda ir vietējie, valcēnieši. Sākot no nulles un jau pašā sākumā pārvarot pamatīgus šķēršļus un izkļūstot no šķietamas bezizejas, viņi radījuši un joprojām rada inovatīvus produktus ar pievienoto vērtību, kas ieguvuši atzinību daudzās ārvalstīs. 86 procentus no visa saražotās produkcijas pārdošanas apjoma veido eksports uz 32 valstīm, galvenokārt Skandināvijas un Baltijas valstīm un Apvienoto Karalisti. Rodas arvien jauni klienti. Par pieprasījumu liecina arī tas, ka uzņēmumā darbs tiek organizēts trijās maiņās.
Un vēl, tieši pateicoties “PEPI RER”, Lauktehnikas rajons Valkā nav nekāda nomale ar degradētu vidi, kāds tas varēja palikt pēc “Valkas Lauktehnikas” darbības izbeigšanās, ja aptuveni septiņus hektārus plašajā teritorijā vietā nenāktu uzņēmumi “Valkas MD” un “PEPI RER”.
Tagad šo uzņēmumu iniciatīvas rezultātā Lauktehnikas rajonā uz “PEPI RER” piederošās zemes ir izveidots garāmbraucējiem un garāmgājējiem vizuāli pievilcīgs industriālais parks, kurā strādā vēl citas uzņēmējsabiedrības: “efn Nord” (auto rezerves daļu ražošana), “Elēģija Vīle” (gultas veļas un piederumu šūšana) un “SPE” (ražo piepūšamās vestes kuģiem un lidmašīnām). Šajā industriālajā parkā ir darbs kopumā vairāk nekā 300 cilvēkiem. Pēc kāda laika darba vietu būs vēl vairāk. Industriālā parka teritorijā pēc Valkas novada domes pasūtījuma celtnieki būvē vēl vienu ražošanas ēku, uz kuras nomu ir gatava pretendēt arī SIA “PEPI RER”, jo pēc tās produkcijas aug pieprasījums un vajag papildu telpas ražošanai. Tāpēc jau tagad uzņēmums pārņēmis vienu “Valkas MD” cehu un papildu tam pats uzbūvējis jaunu angāru, kā arī piepircis klāt blakus savam īpašumam esošo zemi.
“Ir jaunas idejas, jauni produkti,” “Ziemeļlatvijai” teic SIA “PEPI RER” valdes priekšsēdētājs Imants Šteins, kura vārds valcēniešiem ar “PEPI RER” saistās jau no uzņēmuma dibināšanas pirmajām dienām.
Savukārt Imants pats, izrādot “Ziemeļlatvijai” uzņēmuma plašās telpas, vairākkārt uzsver, ka “PEPI RER” sasniegumi ir visa kolektīva darbs. Skatoties uz uzņēmumu periodā no dibināšanas līdz pat mūsdienām, ir pamatoti atzīmēt triju “PEPI RER” līdzīpašnieku – Imanta Šteina, Jāņa Kaukuļa un Viestura Lucāna – ieguldījumu.
Savukārt pēdējo gadu laikā visstraujāko izaugsmi piedzīvojušā “PEPI RER” produkcija – mīkstie kluči bērniem IGLU, ko ražo no polietilēna putām, ir uzņēmuma darbinieka Kristapa Orska izgudrojums.
– Lasīju, kā “PEPI RER” sevi prezentē savā mājaslapā. Viss izskatās skaisti un labi, – īsts veiksmes stāsts! Taču kas ir tas neredzamais, kas palicis ārpus rindiņām, ja runājam par uzņēmuma izaugsmi?
Imants Šteins: – Tie ir cilvēki, kuri šeit strādā, – gan tagadējie darbinieki, no kuriem daudzi ir uzņēmumā no pirmās dienas, gan bijušie. Tas ir stāsts par viņiem, stāsts par to, kā satikās īstie cilvēki īstajā laikā.
– Vai patiesi ir tā, kā izskanējis citos plašsaziņas līdzekļos – aizsākums “PEPI RER” ir tajā apstāklī, ka tu un tavi kolēģi palika bez darba, kad Latvija atguva neatkarību, kolhozi tika likvidēti un traktorus vairs remontēt nevajadzēja?
– Jā, tā bija. Kam tad “Valkas Lauktehnika” sniedza pakalpojumus? Kolhoziem, padomju saimniecībām. Kad kolhozu laiks beidzās, “Valkas Lauktehnikā” strādājošie, arī es, palikām bez darba. Domājām, ko darīt.
– Kuram pirmajam un kā vispār radās doma par polietilēna plēves un burbuļplēves ražošanu, vēl jo vairāk ņemot vērā apsvērumu, ka Latvijā tā bija pavisam nezināma lieta?
– Piedāvājums nāca no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Valmieras nodaļas toreizējā vadītāja Ināra Poļaka, kurš bija arī “Valmieras stikla šķiedras” prezidents. Ināram sūtīja dažādus uzņēmējdarbības piedāvājumus. Vienu vēstuli atsūtīja korejieši. Viņi gribēja sadarboties ar “Valmieras stikla šķiedru” un veidot Latvijā putupolietilēna ražotni. Inārs šo piedāvājumu atdeva manās rokās. 1995. gada 1. martā bijām nodibinājuši uzņēmumu “Valkas MD”, nopirkuši lielo lauktehnikas cehu. Mums bija tukšas telpas, un vajadzēja kaut ko darīt, lai pelnītu. Tad vērsos Valmieras uzņēmējdarbības atbalsta centrā, ko vadīja Viesturs Lucāns, jo man attiecīgajā jomā nebija zināšanu. Sākām veidot biznesa projektu, aizbraucām pēc pieredzes uz Dienvidkoreju, Seulu, un rezultātā “Valkas MD” kopā ar korejiešiem 1998. gadā nodibināja uzņēmumu “Latko Plast”. Vienā no bijušās “Valkas Lauktehnikas” korpusiem tika uzstādīta Korejā komplektēta iekārta, un 1999. gada sākumā uzsākām putu polietilēna materiāla ražošanu. Bija daudz visādu lietu, ko nezinājām, tāpēc pieļāvām kļūdas. “Latko Plast” bankrotēja. Nebija tehnoloģiju, nebija pircēju. Korejiešu iekārta negāja. Toreizējā Unibankā bijām aizņēmušies 557 000 dolāru. Tajā laikā tā bija fantastiska nauda. Kredītu ņēma “Valkas MD”, aizņēmumu garantējot ar savu nekustamo īpašumu (darbnīcām) un ar “Valkas MD” dibinātāju personīgajiem īpašumiem. Kad “Latko Plast” bankrotēja, bija divi varianti: viens – uzsākt maksātnespējas procesu, otrs – cīnīties līdz galam. Mēs izvēlējāmies cīnīties līdz galm. Korejieši bija nodibinājuši vēl vienu uzņēmumu Lietuvā. Mēs vēlreiz vērsāmies bankā, lai nopirktu Lietuvas uzņēmumu, daudzās sarunās pierādījām bankai, ka, nopērkot Lietuvas uzņēmumu un tā iekārtu pārvedot uz Valku, palielināsim savu tirgus daļu un mūsu ienākumi palielināsies (ar šo iekārtu strādājam joprojām). Banku mūsu biznesa plāns pārliecināja, paldies Kasparam Marksam, kurš nāca mums pretī un mums iedeva vēl vienu kredītu. Pirmo kredītu atdevām 10 gadu laikā. Lai cik smagi mums nebūtu gājis, esam arī sociāli atbildīgs uzņēmums jau no pirmās dienas. Maksājam nodokļus.
– Ja jūs būtu atmetuši visam ar roku jau uzreiz pēc “Latko Plast” bankrota, vai arī, ja Unibanka strikti pateiktu, –“nē, vairs nekādu kredītu”, tad tagad Valkā “PEPI RER” ar 130 darba vietām nebūtu.
– Protams, nebūtu. Taču mēs gribējām darboties, kaut arī zināšanu, kā jāražo polietilēns un tā izstrādājumi, nebija. No korejiešiem nesaņēmām neko, arī zināšanas ne. Tie ir mūsu cilvēki, kuri to visu, kas ir tagad, dabūja gatavu. Ar biznesa projektu palīdzēja Viesturs Lucāns, kurš tagad ir viens no “PEPI RER” līdzīpašniekiem. Jau “Latko Plast” laikā uz uzņēmumu atnāca Juris Daņilovs un Jānis Kaukulis. Jānis ir mūsu ražošanas daļas vadītājs un tehnologs, izgājis cauri visam no pirmās dienas. Mēs vēlāk uzaicinājām pasaules mēroga konsultantus no Amerikas, Vācijas, Šveices, maksājām viņiem lielas naudas, bet gandrīz vienmēr viņu rezumējums bija tāds, – “ko jūs mani saucāt, jums ir Jānis (Kaukulis), viņš zina vairāk”. Amerikānis pat piebilda, ka drīzāk viņam no mūsu Jāņa būtu jāmācās. Lielisks remontdarbu organizators un darbu vadītājs ir Ivans Miklovfšs, arī viņš uzņēmumā strādā no pirmās dienas.
– Labi darbinieki, – viens no uzņēmuma veiksmes faktoriem?
– Tieši tā. Toreiz, kad nodibinājām “Latko Plast”, neviens nezināja, ar ko tas beigsies. Un viss varēja beigties jau 1998. gadā, kad uzņēmums bankrotēja. “PEPI RER” laikā dziļākā krīze bija 1999. gadā un 2000. gadā. Mums nebija nekā. Nebija naudas, par ko nopirkt materiālus. Taču acīmredzot veiksme stāvēja mums blakus. Mums ticēja banka, ticēja daudzi klienti un izejmateriālu piegādātāji. Mēs neslēpām situāciju, kādā bijām, neteicām, ka esam krutie. Izķepurojāmies.
– Tagad sevi pozicionējat kā vadošo putu polietilēna plēves ražotāju Baltijā. Vai šajā reģionā ir arī citi uzņēmumi, kuri strādā šajā nišā? Ja jau pēc šāda veida produkcijas ir tik liels pieprasījums, tad it kā būtu loģiski, ja ražotāju būtu daudz.
– Latvijā neviens vairāk bez mums šādu produkciju neražo. Ir uzņēmums Igaunijā un uzņēmums Lietuvā. Baltijas valstīs nav tik daudz klientu, kam varētu pārdot putu polietilēna izstrādājumus (tos izmanto iepakojumam industriālajā iepakošanā un celtniecībā kā dažādus izolācijas materiālus – redakcijas piezīme). Mūsu uzņēmums 86 procentus un pat vairāk no saražotā pārdod ārpus Latvijas. Bēdīgs stāsts ir par Latviju. Latvijā mēs pārdodam vismazāk. Tie uzņēmumi, kuri ražo un kuriem vajadzīgs šāda veida iepakojums, mūs zina un ir mūsu klienti, piemēram, “Mikrotīkls” (datortīklu aprīkojuma ražotājs – redakcijas piezīme).
– Kā ar savu produkciju iekļuvāt Eiropas tirgū? Paši norādāt, ka tā ir mazpazīstams produkts, ko izveidojāt par plaši pieprasītu materiālu celtniecības un iepakošanas jomā. Vedāt un rādījāt paraugus?
– Šo darbu paveica Viesturs Lucāns. Viņš strādā ar “PEPI RER” produktu realizāciju, un pamatā tie ir viņa nopelni. Lai atrastu jaunus klientus, ir jāiegulda fantastisks darbs. Tev jāiepatīkas klientam, jāpārliecina klients, ka tu viņam produktu piegādāsi kvalitātē un laikā un par klientam interesantu cenu.
– Kas, tavuprāt, Latvijā ir cēlonis tam, ka esam nabadzīga valsts ar mazām algām, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm? “PEPI RER” ir uzskatāms piemērs tam, ka uzņēmumi Latvijā prot ražot gudri, radot produkciju ar pievienoto vērtību, tātad ekonomikai ir labs balsts. Varbūt vienā daļā latviešu nav uzņēmēja gēna, cilvēki baidās riskēt?
– Es domāju, ka ir. Kāpēc lai nebūtu? Taču varbūt daudzi mēģina no valsts sagaidīt lietas, kuras pat nepienāktos gaidīt, ka kāds tev tās atnesīs no malas. Mēs vairāk paļāvāmies uz sevi. Kad Latvijai tika atvērti Eiropas Savienības fondi, mēs tos izmantojām tikai pašā sākumā, bet vēlāk vairs ne, lielās birokrātijas un neskaidrību dēļ. Mums ir daudz vieglāk un saprotamāk pašiem realizēt savus projektus. Tad neviens neuzspiež papildu nesaprotamas darīšanas, piemēram, tu nedrīksti darīt to un to, kamēr neesi to nofiksējis, kamēr kāds nav atbraucis nofotografēt un tā tālāk. Mēs paļaujamies uz sevi. Manuprāt, vēl ir tas, ka Latvijā ir par maz iedzīvotāju, bet valsts pārvaldes aparāts ir par lielu. Daudzi orientējas uz Eiropas, valsts vai pašvaldības naudas sadalīšanu, nevis uz naudas pelnīšanu. Mēs sākumā bijām nenormālos parādos. Bijām spiesti domāt, kā nopelnīt, lai atdotu parādus. Kad jau parādījās peļņa, ieguldījām to uzņēmuma attīstībā. Mums nekad nebija tā, ka peļņa ir galvenais. Visu laiku arī esam centušies palīdzēt Valkas novada sporta klubiem un kultūras pasākumiem. Sakopjam mūsu uzņēmuma apkārtni un stāvlaukumus, kas jau ir pilsētas teritorija. Sākumā pašvaldības darbinieki uztraucās, ka mēs pie uzņēmuma izzāģējām krūmus. Mēs teicām, – “jūs tikai atļaujat, naudu par darbu neprasīsim”.
Mūsu sētnieks ziemā tur tīra sniegu.
Neuztveram to kā apgrūtinājumu. Sakopjam vidi pie uzņēmuma tā, lai pašiem patiktu. Neesmu dzimis un uzaudzis Valkā. Mana dzimtā puse ir Vidriži, bet Valku esmu pieņēmis kā savu pilsētu. Kā nekā, te nodzīvoti vairāk nekā 30 gadi. Sāku Valkā strādāt 1987. gada 1. augustā par meistaru “Valkas Lauktehnikā”. Tā bija mana pirmā darbavieta pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas, kur ieguvu inženiera – mehāniķa izglītību.
– Valkas novada pašvaldība novērtējusi tavu kā “PEPI RER” vadītāja paveikto Valkas novada attīstībā, piešķirot apbalvojumu “Valkas pilsētas Goda pilsonis” par nozīmīgu ieguldījumu Valkas pilsētvides veidošanā. Tev ir arī citi apbalvojumi. Ko vēl tu savā dzīvē vēlies izdarīt, ko vēl tu gribi atstāt aiz sevis?
– Man ir lieli plāni. Tie saistās ar “PEPI RER”, bet pagaidām par tiem ir pāragri runāt. Esmu pārliecināts, ka svarīga ir pēctecība. Un vēl piekrītu tam, ko teicis Imants Ziedonis, – nav lielas laimes, bet ir mazas laimītes. Tāpat nav lielu veiksmju vai panākumu, bet ir mazi ieguvumi. Tas veido kopumu.
– Kā tu relaksējies no sava darba, lai nebūtu visu laiku jādomā par uzņēmumu?
– Kopā ar ģimeni diezgan bieži ceļoju. Tādu īpašu hobiju man nav. Esmu pa šiem gadiem iemācījies nodalīt darbu un brīvo laiku. Ja naktīs sāc mosties un domāt par darbu, tad kaut kā ir bišķīt par daudz. Man tā ir bijis, bet tad sākas veselības problēmas. Tāpēc darbs un brīvais laiks ir jānodala.
– Kādu padomu tu dotu jaunajiem uzņēmējiem, kā strādāt, lai bizness būtu veiksmīgs, ar peļņu?
– Pašam noticēt tam, ko dari. Dzīvē notiek visādi, un tad tā ticība zūd. Vēl atmaksājas, ja tu godīgi kārto lietas. Es ticu, ka tas nāk atpakaļ, jautājums tikai, cik ilgi jāgaida. Taču kādā brīdī tā notiek. Kļūda ir jau sava biznesa sākumā domāt par personīgajām ērtībām – nopirkt sev dzīvokli, nopirkt mašīnu, līdz vairs nav naudas, ko ieguldīt uzņēmumā. Es nesaku, ka visi tā dara, taču esmu tādus gadījumus novērojis, un man jau kļūst skaidrs, – nebūs labi.
PAR uzņēmumu “PEPI RER”
Uzņēmums šodien
Šobrīd uzņēmumā uzstādītas četras modernas putu polietilēna un burbuļplēves ražošanas līnijas, vairākas līnijas materiāla griešanai, laminēšanai, dublēšanai.
Noliktavu platība palielinājusies desmitkārtīgi.
Mērķi
Būt par ievērojamu un konkurētspējīgu ražotāju Eiropas mērogā, uzturēt uz klientu virzītu komunikāciju un servisu, piedāvāt kvalitatīvu, konkurētspējīgu produkciju. Saskaņots komandas darbs, augsta darba drošība. Saudzīga, taupīga attieksme pret vidi un resursiem (uzņēmumā ražotais plastmasas materiālu simtprocentīgi var pārstrādāt – samalt – ražot no tā jaunus produktus).
Politika
Uzņēmuma darbība vērsta uz klientu, standartu un normatīvajām prasībām atbilstošu izstrādājumu ražošanu, lai kļūtu par vienu no konkurētspējīgākiem un inovatīvākajiem produktu piegādātājiem Ziemeļeiropā un pasaulē.
Produkcija
Uzņēmums izgatavo augstas kvalitātes putu polietilēnu un tā izstrādājumus, kas plaši pieprasīti industriālajā iepakošanā, dažādus izolācijas materiālus celtniecībā un citās nozarēs, kur nepieciešami materiāli ar lieliskām triecienu slāpējošām īpašībām, labu peldamību, skaņas izolāciju un elastību.
Uzņēmuma zīmoli
“PEPI RER” iepakošanas materiāli (polietilēna putu plēve, burbuļplēve un citi), “ProVent” produkti būvniecībai (grīdas pamatni ventilējošs apakšklājs, gofrētā apakšējā virsma ar pamatni); IGLU projekts – mīksto kluču formas un komplekti, slidkalniņi un trepes, bumbu baseini, šūpuļzirdziņi, matrači un spēļu zonas.
