Braucot garām kokapstrādes uzņēmumam «Valhalla», vispirms skatu piesaista ražotnes lielais un jaunais metāla jumts.
Braucot garām kokapstrādes uzņēmumam “Valhalla”, vispirms skatu piesaista ražotnes lielais un jaunais metāla jumts. Ražotnē uzstādīts jauns lentzāģis, bet firmas īpašnieki var lepoties ar jaunu klēpjdatoru. Tas viss sarūpēts ar daļēju ES līdzekļu palīdzību.
“Nopietni pastrādājot “ar papīriem”, patiešām var iegūt Eiropas Savienības fondu naudu. Katrs saprot, ka iegūt pusi naudas uzņēmuma attīstībai ir ļoti izdevīgi. No vairāk nekā 30 tūkstošiem eiro mums bija jāmaksā tikai puse. Bez kredīta ņemšanas ieceri nespējām īstenot,” atzīst Dānijas – Latvijas kopuzņēmuma SIA “Valhalla” valdes priekšsēdētājs Atis Videmanis. Produkcijai, ko uzņēmums sūta uz Angliju, izmanto tikai žāvētu materiālu. Ēka, kurā atrodas ražotne, ir celta 1968. gadā, un tās šīfera jumts savu laiku ir nokalpojis. Ik pēc brīža dažādās vietās jumts sāk tecēt, tāpēc jāpārbīda klājuma plāksnes. ES noteikumi paredz, ka drīz šīferi nedrīkstēs izmantot jumta klājumam, tāpēc uzņēmuma administrācija un darbinieki ir apmierināti ar jauno metāla jumtu.
“Lentzāģis mums nav tam, lai masveidā ražotu dēļus, tas ir nepieciešams guļbūvju konstrukciju veidošanā. Tas dažkārt noder arī dārza mēbeļu izgatavošanai. Līdz šim bijām atkarīgi no kaimiņu labvēlības. Viņi vienmēr ir bijuši pretimnākoši, bet savs tomēr ir savs,” skaidro A. Videmanis. Viņš pieļauj iespēju, ka “Valhalla” varētu paplašināties un ražot zāģmateriālus.
Valdes priekšsēdētājs atzīst, ka klēpjdators ikdienā nav vajadzīgs, jo lielos ražošanas vajadzībām darāmos darbus veic mājās ar stacionāro datoru, tomēr, piemēram, prezentācijām tas ir nepieciešams. Ar savu vienmēr ērtāk rīkoties nekā ar aizlienētu.
Projekts jāpabeidz šomēnes. Pēc tam ražotnē pie sienas būs plāksnīte ar ziņu, kas iegādāts ar ES palīdzību.
Projekts sākās ar to, ka Valkā ieradās Latvijas reģionu attīstības aģentūras speciālisti. “Uzrakstīt projektu nebija viegli. Daudz pūļu tajā ieguldīja mūsu uzņēmuma grāmatvede Brigita Brūzīte. Lai sakārtotu nepieciešamo dokumentāciju, vairākas reizes braucām uz Rīgu un Valmieru. Iznākums atsver visas ieguldītās pūles,” nešaubās A. Videmanis.
“Valkas rajonā ir apstiprināti divi projekti finansējuma saņemšanai, un viens no tiem ir Valkā SIA “Valhalla”, turklāt tas ir pilotprojekts (pirmais Valkas rajonā). Ar uzņēmumu ir noslēgts līgums par finansējuma piešķiršanu. Izskatīšanas stadijā pašlaik no Valkas rajona ir arī citi projekti. Vidzemes reģions ir viens no aktīvākajiem,” vērtē Latvijas reģionu attīstības aģentūras projektu vadītājs Zigmārs Grūbe. Viņš uzskata, ka semināru necilais apmeklējums nav objektīvs rādītājs, jo daudzi uzņēmēji informāciju gūst no citiem avotiem, izmanto konsultantu pakalpojumus un citas iespējas projektu sagatavošanai, lai gūtu finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (25 procenti) un valsts budžeta (25 procenti).
Z. Grūbe cer, ka atskaite par “Valhallas” projektu tiks iesniegta laikā, tad uzņēmums varētu rakstīt jaunu projektu ar virzību šajā jau aprobētajā shēmā.