Piektdien, 17. augustā, atpūtas un tūrisma centrā “Ezernieki”, kas atrodas vienā no Lubānas novada gleznainajām vietām, pulcējās 26 enerģiski un darbīgi uzņēmēji, kurus godināšanai izvirzījušas Vidzemes reģiona pašvaldības. Vidzemnieku Dārza svētki allaž bijuši gaidīts pasākums, jo tajā ik gadu atzinību par savu darbu saņem gan drosmīgi un idejām bagāti jaunie, gan arī jau sevi pierādījuši un stabilitāti ieguvuši uzņēmēji, viņu vidū arī Imanta un Aigara Ūdru ģimenes uzņēmums “Smiltenes koks”, z/s “Lejas Ruķi” saimnieks Jānis Siliņš no Plāņu pagasta un Krišjāņa Putniņa “Mūrbūdu sidra darītava” Ērģemes pagastā.
Vidzemnieku Dārza svētkus organizē Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs. Sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Anita Āboliņa stāsta, ka Vidzemes veiksmes stāstu tradīcijas aizsākumi meklējami 2012. gadā. “Apzinoties, ka visā pasaulē un arī Vidzemē vērojama tendence iedzīvotājiem aizplūst uz lielpilsētām, citiem novadiem un valstīm, atstājot lauku teritorijas mazāk apdzīvotas, Vidzemes plānošanas reģions nolēma apzināt tos, kuri ar savu entuziasmu palīdz un iedvesmo vietējos iedzīvotājus. Vidzeme ir resursiem un čakliem cilvēkiem bagāta. To apliecina arī šī gada 26 stāstu varoņi, kuri metušies izaicinājumos, strādājuši pie sarežģītiem un laikietilpīgiem projektiem, izmēģinājuši ko jaunu un atšķirīgu,” saka A. Āboltiņa.
Pasākumā klātesot gandrīz visiem uzņēmējiem un to pārstāvēto pašvaldību vadītājiem, pirmizrādi piedzīvoja 26 videosižeti, kas veidoti par katru šī gada Vidzemes stāstu. Tie ir stāsti par drosmīgiem uzņēmējiem un darītājiem, par viņu neatlaidību, spītību, gudrību un risku. Stāstu varoņus sveica Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītājs Māris Ozols, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.
Smiltene ir vieta gan darbam, gan atpūtai. Novadnieki Imants Ūdris ar dēlu Aigaru ģimenes uzņēmumā SIA “Smiltenes koks” jau no 2001. gada izgatavo priedes koka detaļas Dānijas, Vācijas, Francijas un citu valstu mēbeļu ražotājiem, kamēr Latvijas tirgum pašmāju uzņēmums piedāvā arī koka galdus, krēslus, suņu būdas, smilšu kastes un dažādas dārza mēbeles, kā arī tirgo grīdas un apdares dēļus.
Taču liels izaicinājums, ko Ūdru ģimenei nācās pārvarēt, bija 2016. gada septembrī, kad postošs ugunsgrēks iznīcināja ražotni. Taču Imanta un Aigara apņēmība, kā arī atbildības sajūta pret darbiniekiem un savu ģimeni neļāva padoties. To Vidzemnieku Dārza svētkos, sveicot uzņēmēju Imantu, uzsvēra arī Smiltenes novada pašvaldības mērs G. Kukainis. “Mēs tikāmies pulksten 6 no rīta pie degoša uzņēmuma. Aiz muguras degot ražošanas ēkai, es Imantam jautāju, kā mēs tev kā pašvaldība varam palīdzēt. Viņš teica – zini, būs labi, noliktavas ir veselas, iekārtas sadegušas, bet noliktavā ir vecās. Varēšu tās pārcelt. Pats galvenais tobrīd bija nepazaudēt tirgu. Saprotiet, tajā brīdī pašvaldības loma, lai arī kā tu vēlētos palīdzēt, ir tik maza. Taču, redzot Imantu un viņa uzņēmību, varu būt lepns, ka Smiltenes novadā dzīvo šādi cilvēki – ar tādu gribasspēku un enerģiju. Gribu novēlēt, lai arī jums novados būtu šādi cilvēki, jo mums ir. Tikai ar šādiem cilvēkiem mūsu novados būs nākotne,” klātesošos uzrunāja G. Kukainis.
Īsā laikā uzņēmums atjaunoja savu darbību, šobrīd “Smiltenes koks” nodarbina aptuveni piecdesmit darbiniekus un mēnesī apstrādā līdz pat 700 kubikmetriem zāģmateriālu. Ražotnē ir modernas iekārtas un profesionāļi, kas ar tām strādā. “Domes priekšsēdētājs teica, ka pašvaldībai nav nekādas nozīmes – ir. Jāsaka liels paldies par morālu atbalstu un arī atbalstu mūsu nākotnes iecerēm. Gribu pateikties arī šī pasākuma organizatoriem par doto iespēju satikt vēl daudzus citus dažāda profila cilvēkus. Skatoties veiksmes stāstus, rodas dažādas domas un idejas, ko vajadzētu pašiem pamainīt un uzlabot. Bet vislielākais ieguldījums un paldies tiem, kuri 2016. gada nogalē ticēja mums, palīdzēja attīstīties un turpināt darbu,” pateicīgs ir “Smiltenes koka” līdzīpašnieks I. Ūdris.
Arī Strenču novada iedzīvotāji izsenis bijuši vareni saimnieki, pa Gauju pludinājuši baļķus uz galvaspilsētu un līdzenumos iekopuši tīrumus. Zemkopības iestrādnes mūsdienās Plāņu pagastā turpina arī z/s “Lejas Ruķi” saimnieks Jānis Siliņš. Sākotnēji viņš audzējis dārzeņus, bet 1998. gadā iesēja pirmos graudaugus. Labības lauki gadu gaitā ir paplašināti no 29 hektāriem apsaimniekotas teritorijas līdz 500 hektāriem šodien. Labi apkoptajos tīrumos aug rudzi, mieži, kvieši, rapsis, pupas un nelielos apmēros arī timotiņš. Lauku saimniecībā nekad neesot brīžu, kad varētu teikt – tagad gan viss ir izdarīts. Tieši aizņemtības dēļ “Lejas Ruķu” saimnieks nevarēja ierasties klātienē Vidzemnieku Dārza svētkos.
Visai interesants stāsts nāk no Valkas novada Ērģemes pagasta. Tieši šajā pagastā Austrālijas latvietim Krišjānim Putniņam radās ideja par sidra darītavu. K. Putniņš, viesojoties Ērģemē, ievērojis, ka teju katrā lauku sētā ir seni ābeļdārzi, kuru ražai nav pielietojuma. Pirmais sidrs tapis mājas apstākļos nelielos apjomos, ko paši atzina par labu esam. Dārza svētkos to degustēja un atzinīgi novērtēja arī apmeklētāji. SIA “Mūrbūdu sidra darītava” īpašnieks Ērģemē iegādājās senu mūra ēku ar biezām akmens sienām, kurā ierīkoja sidra ražotni. Sidra darīšanā pamatā tiek izmantota dabīgā ābolu sula no augļiem, kas vākti senā desmit hektārus lielā ābeļdārzā. Taču nepieciešamais apjoms ir milzīgs, tādēļ rudenī apbraukāti ar tuvējie pagasti, lai varētu iegādāties ābolus no vietējām mājsaimniecībām. Ērģeme ir tikai vieta, kur atrodas darītavas stāsts un ražotne, bet tirgus ir Rīgas bāri, kafejnīcas un mazie veikaliņi. Kā pasākumā atzina sidra darītavas īpašnieks un pārstāvis Raitis Zalāns, ar pērn saražoto knapi pietiek. “Paldies Valkas novadam par atbalstu un iespēju būt šajā pasākumā. Ja jums kādam krīt āboli zemē un pūst, droši ziniet, kam zvanīt. Savāksim visus!” saka K. Putniņš, kura uzņēmuma mērķis ir palielināt apjomu un iekarot Baltijas tirgu.
“Ik gadu Vidzemei ir jauni stāsti, un tie nebūt nav par neticamu veiksmi un sagadīšanos. Tie ir par gudru saimniekošanu savā zemē, kuras pamatā nav vien peļņas gūšana, bet uzņēmuma attīstība un nākotnes plāni tiek kaldināti pārdomāti un saskaņā ar apkārt notiekošo. Šobrīd uzņēmējdarbības vide pierāda, ka sekmējas tiem, kas domā ne tikai par sevi vien. Gandrīz nekad biznesā cilvēks nav viens, tāpēc ir svarīgi cienīt savus darbiniekus un sadarbības partnerus, ar kuriem ik dienas kopā tiek strādāts plecu pie pleca,” saka Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
UZZIŅAI
Vidzemnieku Dārza svētkos šogad godināja 26 uzņēmējus
Z/s “Sprogas” (Alūksnes novads), SIA “Gusts Apinis” (Amatas novads), Dinu Semjonovu (Apes novads), Ingu Loginu (Beverīnas novads),
SIA “Valdeko” (Burtnieku novads), z/s “Kliģeni” (Cēsu novads),
z/s “Jaunspieķi”(Cesvaines novads), SIA “K Laboratorija” (Ērgļu novads), SIA “Latvijas pusdārgakmeņi” (Gulbenes novads), Veltu Pētersoni (Jaunpiebalgas novads), z/s “Kaņepītes” (Kocēnu novads), Līgatnes dabas takas (Līgatnes novads), Daci Rudzīti (Lubānas novads), SIA “Rezidence” (Madonas novads), SIA “Margold” (Mazsalacas novads),
z/s “Tiltgaļi” (Naukšēnu novads), SIA “Diļļu sēta” (Pārgaujas novads),
z/s “Sillakas” (Priekuļu novads), z/s “Jaun-Ieviņas” (Raunas novads),
SIA “Zaļās pēdas” (Rūjienas novads), SIA “Smiltenes koks” (Smiltenes novads), z/s “Lejas Ruķi” (Strenču novads), SIA “Mūrbūdu sidra darītava” (Valkas novads), SIA “Padtex Insulation” (Valmiera), SIA “Meļņi-3” (Varakļānu novads), SIA “RKB Brīvības” (Vecpiebalgas novads)
