Palsmanes pamatskola šonedēļ pavadīja mājupceļā ciemiņus no Nīderlandes pilsētas Groningenas – Svētā Mihaela skolas audzēkņus, viņu vecākus un skolotājus, pavisam 44 cilvēkus.
Ārzemju viesi Palsmanē uzturējās gandrīz nedēļu, kopā ar vietējiem ļaudīm arī ielīgojot Jāņus, un mājās devās, uzkrājuši enerģiju no pilnbriedā esošās Latvijas dabas un saules.
Izvadā arī pa purvuAbu izglītības iestāžu draudzība aizsākās 2001. gadā, tām kopīgi strādājot Eiropas Savienības izglītības programmas “Comenius” projektā. Projekts jau sen ir noslēdzies, taču abas skolas turpina draudzēties. stāsta Palsmanes pamatskolas direktore Dace Pērle. Groningenas skolēni teju katrā vasaras brīvlaikā cenšas aizbraukt uz Latviju atpūsties, kur jūtas kā paradīzē skaistās dabas un cilvēku viesmīlības dēļ.“Tik daudz zaļuma un svaiga gaisa mūsu bērni nekad nav dabūjuši,” pēc pastaigas Sedas purvā aizvadītajā nedēļā palsmaniešiem atzinuši Svētā Mihaela skolas pedagogi. Viņu skolu ieskauj mūri, un vienīgā vieta, kur izskrieties, ir futbola laukums. Pati Groningena ar aptuveni 190 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā pilsēta Nīderlandes ziemeļos, un tādas iespējas uzturēties dabā, kā Latvijas laukos, tur nav.Tāpēc arī šogad, sagatavojot ciemiņu uzņemšanas programmu, Palsmanes pamatskola parūpējās, lai tajā tiktu iekļauti vairāki dabas objekti. Palsmanietis, Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektors Jānis Pērle izvadāja Nīderlandes delegāciju pa Sedas purva takām, ieskaitot putnu vērošanas torni. Sedas purvā, agrākajās kūdras ieguves vietās, kur ir stāvošs ūdens, izveidojies izcils biotops ūdensputnu ligzdošanai visas Latvijas mērogā, savukārt pats purvs ir apskates vērts dabas ainavu dēļ.Ārzemju viesi arī jūsmoja par Jāņu ielīgošanas tirdziņu Smiltenē, apskatīja eksotiskos putnus un zvērus Launkalnes pagasta zemnieku saimniecībā “Ezerlejas” un devās ekskursijā uz jūru, kā arī izstaigāja Palsmani un atpūtās sporta spēlēs un atrakcijās.
Apciemos, ja būs naudaŠovasar ciemos atbrauca lielākoties 4. un 5. klases skolēni, taču ar viņiem draudzējās mazi un lieli Palsmanes pamatskolas skolēni, arī devītklasnieki. “Katrs atrada sev domubiedrus, ar ko un par ko parunāties,” smaida D. Pērle. Par galveno ieguvumu Palsmanes un Groningenas skolu draudzībā viņa nosauc bērnu savstarpējo komunicēšanu, iepazīstot dzīvi citā valstī, un angļu valodas prasmes uzlabošanos. Jau pirms nīderlandiešu ierašanās Palsmanē skolēni sūtījuši cits citam e-pasta vēstules.“Tagad nīderlandieši mūs silti aicināja ciemos nākamgad pavasarī. Tās gan ir lielas izmaksas, bet, kas zina,” piebilst Palsmanes pamatskolas direktore.Palsmanes pamatskola šogad februārī iesniegusi dokumentus Valsts izglītības attīstības aģentūrā, pretendējot uz līdzdalību kārtējā “Comenius” projektā. Atbilde būs jūlijā. “Konkurence starp skolām ir liela. Palsmanes pamatskolā jau ir īstenoti trīs “Comenius” projekti, bet priekšroka ir skolām, kurās to nav bijis,” saka Palsmanes pamatskolas angļu valodas skolotāja Tigna Podniece.
