Sen zināms, ka cilvēkus visvieglāk apvieno PRET, nevis PAR. Piemēram, Otrajā pasaules karā krieviem tika iedvests tik milzīgs naids pret hitleriešiem, ka nu jau trešā paaudze visu, kas nepatīk, lamā par fašismu.
Sen zināms, ka cilvēkus visvieglāk apvieno PRET, nevis PAR. Piemēram, Otrajā pasaules karā krieviem tika iedvests tik milzīgs naids pret hitleriešiem, ka nu jau trešā paaudze visu, kas nepatīk, lamā par fašismu. Kaut daudzi publicisti jau sāk atzīt, ka krievu tautai trūkst pozitīvās mērķtiecības, pozitīvā pasionārisma.
Politikā mēdz būt divu veidu partijas. Īslaicīgus panākumus parasti gūst tās populistiskās partijas, kuras balstās uz negatīvām emocijām, kuras nespēj piedāvāt pozitīvu programmu, bet tā vietā tikai nikni kritizē visus pārējos. Pie šādām partijām zināmā mērā var pieskaitīt mūsu “Jauno laiku” Repšes vadībā. Un redzam, ka šāda nostāja vēl nesen deva panākumus. Cits negatīvisma pārņemts grupējums ir PCTVL, kas iestājas pret visu latvisko un līdz kaulu smadzenēm neieredz neatkarīgas Latvijas ideju. Kamēr Ždanokas un Plinera komanda izteic bijušo okupantu ideoloģiju, tikmēr viņiem saglabājas atbalsts daļā krievvalodīgās diasporas.
Valstīs ar ilgām demokrātijas tradīcijām reti kad dibinās partijas, kuru vadoņi tikai vāvuļo par to, cik visi pārējie slikti. Kaut pirms kārtējām vēlēšanām zināms populisms piemīt visu partiju lozungiem.
Negatīvās domas un emocijas nekad nav produktīvas.
Latviešu īpašais fenomens
Latvieši sen zināmi kā īpaši kašķīga tauta. Stāsta, ka pat tie mūsu tautieši, kuri aizbraukuši peļņā uz Īriju, turpina viens otru pulgot un apskaust. Daļēji šādu raksturu esam mantojuši vēsturiski laikos, kad latvieši bija sašķelti gan ar robežām, gan piederību konfesijām.
Kaut reti kurš saprot, par ko īsti paredzēts referendums, daudzi latvieši noskaņoti šajā pasākumā piedalīties, lai izteiktu savu PRET. Vienalga pret ko, ka tikai pret. Daudzi gatavi padzīt Saeimu, padzīt valdību, ietupināt cietumos visus, kuriem kaut kas pieder. Mums gan zināms piemērs ar Sudānu Āfrikā, kur jau gadiem nav centrālās valdības. Līdzīga situācija Somālijā, kuras bēgļi sasnieguši arī Latviju.
Labi, pieņemsim, ka tagadējā Saeima nekam neder. Vai esam aizmirsuši, ka mums bijuši arī citi deputāti, kuri tāpat nepatika. Minēsim dažus: Birkavs, Gailis, Ādamsons, Gorbunovs, Čevers, Čepānis, Kauls, Kreitusi, Kostanda, Mauliņš, Krištopans, Ūdre, virkne dziedātāju un aktieru. Labi vai slikti, bet mums ļoooti nepatika. Ievēlējām citus, un atkal nepatīk.
Tagad virmo kaislības ap iespējamiem prezidenta amata kandidātiem. Daudzi pieprasa, lai partijas savus izraudzītos kandidātus nosauktu jau laikus. Pieņemsim, ka tiks nosaukts kāds patiesi gudrs, godīgs un no sejas simpātisks augstā amata pretendents, un es varu galvot, ka tajā pašā brīdī sāksies cilvēka saplosīšana. Neapmierināto tūkstoši pār viņa galvu sagāzīs tādus mēslu kalnus, ka jau otrās dienas pēcpusdienā internets smirdēs pēc ķemertiņa.
Atcerieties: kad Jēzu Kristu sita krustā, pūlis gavilēja.
Pareizā un nepareizā nauda
Kritēriji ir ļoti vienkārši: ja nauda ir manā kabatā, tad tā ir pareiza. Ja prāvāks čungurs gadījies cita latvieša kabatā, tad tā noteikti ir nepareizā nauda.
Jaunattīstības zemēs parasti veidojas liela atšķirība starp nabadzību un bagātību. Ja neņem vērā dividendes un spekulatīvos ienākumus, tad, piemēram, Krievijā algu (kopā ar prēmijām) starpība starp zemāko un augstāko līmeni ir 25 reizes. Aptuveni tāds līmenis ir arī Latvijā. Savukārt Somijā starpība starp minimālo algu un iespējami lielāko ir tikai desmitkārtīga. Norvēģijā, kas burtiski peld naftas dolāros, nav neviena miljardiera, kamēr Krievijā tādu saradies jau 53.
Latvijai vajadzētu tiekties pēc Somijas modeļa, bet līdz tam vēl jāiet pagarš ceļš. Ja tagad minimālā alga ir 120 latu, tad augstākajiem griestiem vajadzētu būt 1200 latu mēnesī. Pirms nodokļu nomaksas. Lai ministri saņemtu vairāk, jāpalielina minimālā alga. Citādi tie, kas spējīgi vadīt valsti, brauks uz Īriju šampinjonus griezt, bet ministru krēslos vajadzētu sasēdināt tos, kas tagad pārtiek no pudeļu lasīšanas.
Pirmskara ulmaņlaikos bija noteikti algu griesti valsts uzņēmumu vadītājiem, un tikai retos gadījumos šī summa pārsniedza 500 latu. Protams, bija vēl citi labumi, piemēram, valsts ģimnāzijas direktoram dienesta dzīvoklis un zirgs ar kučieri. Mūsdienu pārspīlējumi rada izņēmumus, kad, teiksim, Latvijas kuģniecības vadītājs saņem algā tikpat, cik pieci vai seši Saeimas deputāti kopā. Un partiju nozīmētie pilnvarnieki…
Einars Repše savulaik solīja, ka likvidēs korupciju, valsts budžeta ienākumus palielinot par 400 miljoniem. Minētie nodokļi patiešām tika iekasēti, bet korupcijas mazāk nekļuva. Situācija rāda, ka šogad valstij iekasēto nodokļu apjoms palielinājās par vismaz miljardu, un inflācijas spirāle turpināsies. Jo nauda prasās, lai to tērētu. Kalvīša apsolītie 160 lati minimālajā algā nav nemaz tālas nākotnes vīzija.
Iegansti piketēšanai
Robežlīgums ar Krieviju mums nepatīk, tāpēc “pareizākie” ļaudis piketē. Vieniem dārgs ir 16. marts, tiem vēlme piketēt. Citiem šī diena nepatīk, tāpēc gatavi sist tos, kas piketē. Un abiem nepatīk policija, kura neļauj izkauties.
Ja pavisam nopietni, tad šogad reti kurš ievēroja pašu galveno. Tas ir nenoliedzams ministra Godmaņa nopelns, ka policija un specdienesti parādīja apņēmību nepieļaut 16. marta pretstāves inernacionalizāciju. Pazīmes liecina, ka šajā datumā uz Latviju gatavi braukt radikāli noskaņoti bļaurētāji ne tikai no Igaunijas un Lietuvas, bet arī no Vācijas, Polijas un daudzām citām Eiropas zemēm. Tā tikai mums trūkst, lai Rīgu pārpludinātu daudzi tūkstoši neonacistu, šovinistu, anarhistu un visvisādu antikristu.
Šogad arī Krievijas ziņu kanāli 16. marta notikumus komentēja visai savaldīgi. Laikam taču rodas sapratne, ka Waffen SS nav bijušie esesieši, turklāt pašā Krievijā tiek atjaunoti un kopti gan vācu karavīru kapi, gan leģionāru atdusas vietas, piemēram, Ļeņingradas apgabalā izveidota norvēģu Waffen SS atdusas vieta. Un ko līdz vāvuļot par latviešu leģionāriem, ja 1944. gadā Narvas upes krastos pretī divu krievu armiju 250 tūkstošiem vīru un 600 tanku stāvēja vērmahta daļas kopā ar 3. Waffens SS tanku brigādi, pavisam kopā 50 tūkstoši vīru ar 100 tankiem. Tās bija internacionālās brīvprātīgo leģionāru daļas – skandināvi, beļģi, ungāri, nedaudz arī igauņi. Laikā no 2. februāra līdz 24. jūlijam risinājās īsta lielkauja, sarkanarmija zaudēja 150 tūkstošus kritušo un 400 tanku, kamēr Igaunijas robežu aizstāvjiem kritušo bija 20 tūkstoši un sašauti 60 tanki. Krievu propagandai laikam kauns pieminēt slaktiņu, bet mums der ielāgot, ka šo kauju rezultātā igauņiem 1944. gadā izdevās izveidot savu nacionālo valdību Otto Tīfes vadībā, kurai pēc dažām dienām gan nācās bēgt uz Zviedriju.
Tie, kas raduši visos jautājumos tikai protestēt, arī robežlīgumu ar Krieviju uzskata par maznozīmīgu aktu, jo Maskava jau tāpat nekļūšot pielaidīgāka. Tiesa, vienā dienā nekas nenotiks, bet šis ir īpašs gadījums, kad Maskava gribēs pasaulei nodemonstrēt labo gribu, protams, uz igauņu zākāšanas fona. Tas nozīmē, ka starpvalstu sarunas turpināsies, tiks straujāk kārtoti saimnieciski svarīgi jautājumi.
