Brantu pagasta līnijdeju un kantri vestarna deju grupa “Kantri ritmi” Vidzemes pusē līnijdeju aprindās ir zināma, taču publiski par kolektīvu informācija ir itin maz. Tieši tāpēc “Ziemeļlatvija” devās uz Brantu pagastu, lai uzzinātu, kas tad īsti ir “Kantri ritmi”.
Lai gan kolektīvs ir salīdzinoši jauns, tas var lepoties ar paveikto – vadītājas Edītes Laures vadībā apgūtas daudzas dejas, gada laikā dalībnieces uzstājušās aptuveni divdesmit koncertos, bet pirms pavisam neilga laika bija vienīgās no Smiltenes novada, kuras ar “Tallink” devās līnijdeju kruīza piecu gadu jubilejā un divus vakarus ar teju četrdesmit dejām priecēja atpūtniekus uz prāmja.E. Laure stāsta, ka līnijdeju kruīzs ir vērienīgākais no pasākumiem, kurā ir piedalījies viņas vadītais kolektīvs. “Kantri rimtus” šajā pasākumā pārstāvēja E. Laure, Ludmila Hirte un Gunita Greizāne, taču kopumā tas pulcēja vairāk nekā divsimt līnijdeju dejotājas. Pirmais vakars notika kantri, bet otrais – jūrnieku stilā, ko ar deju atklāja tieši Brantu pagasta dejotājas.Dejotājas L. Hirte un G. Greizāne atklāj, ka nokļūt līnijdeju kruīzā bijis vērtīgi, jo tā ir iespēja paskatīties citu kolektīvu sniegumu, iepazīt to dalībnieces, smelties iedvesmu un gūt papildu dzīvesprieku. Tieši tas un vēlme pēc kā jauna pirms nepilniem diviem gadiem rosināja pagastā izveidot pašām savu deju kolektīvu. Pirms tam un joprojām visas dejo vai nu Eiropas, vai arī senioru deju kolektīvos, taču līnijdejas arī E. Laurei bija kaut kas jauns. “Iniciatīva nāca no meitenēm. Citviet šīs dejas ir ļoti populāras, pati, agrāk mācoties un strādājot Rīgā, paralēli dejoju tautas dejas. Līnijdejas ir interesantas, tām ir daudz dažādu stilu. Vairākām dejām esmu veidojusi horeogrāfiju,” stāsta “Kantri rimtu” vadītāja. Uz mēģinājumiem SIA “Vidzemīte” zālē dejotājas sanāk divas reizes nedēļā. “Man vienkārši patīk būt kustībā. Kad aizgāju pensijā, man mājās sēdēt kļuva garlaicīgi, tāpēc sāku dejot. Iepriekš savstarpēji ar dejotājām nebijām pazīstamas, tādēļ var teikt, ka esmu iemācījusies ne tikai dejot līnijdejas, bet arī ieguvusi jaunas draudzenes. Mums ir ļoti laba vadītāja, kas nav mazsvarīgi,” teic viena no kolektīva dalībniecēm L. Hirte.Aktīvi darbojoties un apgūstot ko jaunu, dzīvesprieks kļuvis vēl lielāks. Un, jo vairāk dara, jo vairāk var pagūt. Izrādās, ka E. Laure līnijdejas māca ne vien pieaugušajiem, bet arī bērniem no trīs gadu vecuma. Šobrīd Brantu pagastā dejo seši bērni.Gaidāmās vasaras lielākais notikums, kuram gatavojas dejotājas, ir jūnijā paredzētais līnijdeju festivāls Rīgā. Taču vēl pirms tam būs vairāki koncerti, kuros priecēs skatītājus. Viens no tādiem – “Lai sirdij prieks” – būs jau 30. aprīlī pulksten 19 “Vidzemītes” klubā, kurš notiks labdarības akcijas “Balta, balta mana sirds” ietvaros. Bez “Kantri ritmiem” koncertā uzstāsies: Valkas vīru ansamblis, Variņu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Varis”, Smiltenes pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Undīnes”.VIEDOKLISIeva Klāva-Bunga, Brantu un Smiltenes pagastu kultūras darba organizatore:- Patiesībā “Kantri ritmu” vadītāja Edīte Laure ir ļoti liela entuziaste. Ja nebūtu viņas, diezin vai Brantu pagastā vispār būtu šāds kolektīvs. Man ir prieks, ka Edīte pati uzņemas iniciatīvu, meklē iespējas uzstāties, seko līdzi jaunākajiem notikumiem. Edīte nav no tiem cilvēkiem, kura gaidīs, lai viņu kāds bīda. Mums ir ļoti laba sadarbība. Viņa ir pati galvenā pa vidiņu, kas šeit popularizē līnijdejas un kantri. Forši un jauki, kāpēc ne, ja to var.
