“Brīvības garša” – tādu nosaukumu smiltenietis, klūgu meistars Inesis Bruņinieks izvēlējies savu pinumu un Elīnas Kubuliņas-Vilnes fotogrāfiju izstādei, ko Smiltenes novada bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā interesenti var apskatīt līdz
15. februārim.
Arī klūgu pinēji strādā radoši, reizēm atkāpjoties no sava amata standartiem un izbaudot brīvības garšu, un tad top izdomas ziņā pārsteidzoši darbi, kuru pielietojumu bez priekšā teikšanas nevar uzminēt, tāpēc izstādei arī dots šāds nosaukums.
Gan praktiski, gan dekoratīvi
Šo otrdien atklātajā izstādē “Brīvības garša” apskatāmi daži no Ineša Bruņinieka daudzajiem pinumiem, bet vēl citi redzami 16 fotogrāfijās, kuru autore ir smilteniete fotogrāfe Elīna Kubuliņa-Vilne. Lai parādītu pinumu daudzveidību citiem, klūgu meistaram izveidojusies laba sadarbība ar Elīnu vairāku gadu garumā.
“Laikā, kad pinēju kļūst mazāk, šo izstādi gatavoju, lai cilvēkiem būtu iespējams novērtēt gan pinumu praktisko, gan dekoratīvo pusi. Uzskatu, ka mūsu tautas klūgu pīšanas tradīcija ir jāsaglabā un jānodod tālāk nākamajām paaudzēm, jo klūgu pinēja amats ir viens no senākajiem latviešu kultūrā,” teic Inesis Bruņinieks.
Viņš pats šo amatu apguvis pašmācības ceļā, pamatus iemācoties no tēva brāļa, bet interese radās jau pusaudža gados, kad Inesis, dzīvodams laukos, Launkalnes pagastā, ar apbrīnu skatījies klūgu pinēju darbus un nodomājis, – “nu es gan neko tādu nepacelšu”.
Taču nekad nesaki nekad. Šodien Ineša pinumus cilvēki novērtē un labprāt iegādājas. Vairāki viņa darbi ir aizgājuši tālāk pasaulē, piemēram, uz Somiju, Japānu, ASV. Taču, lai nonāktu līdz tagadējām amata prasmēm, bija “trīs ērkšķiem klāti, ļoti grūti, ļoti smagi gadi pilnīgi pašmācības ceļā,” atceras Inesis Bruņinieks.
Lai no zaļā materiāla nonāktu līdz gatavam pinumam, ir jāpaveic garš un sarežģīts process, un grūtākais tajā ir klūgu sagatavošana, stāsta pinējs. Turklāt jāņem vērā vēl tas, ka ne jau visas Latvijā augošās vairāk nekā 30 kārklu un vītolu šķirnes der pīšanai, tai piemērotas esot tikai kādas astoņas šķirnes, tāpēc Inesis savulaik no spraudeņiem izveidojis un iekopis pats savu audzētavu.
Tagad Inesis Bruņinieks kā klūgu meistars strādā pašnodarbinātās personas statusā. Pirms tam četrus gadus viņš sadarbojies ar SIA “Pinumu pasaule”, taču par labāku atzinis variantu, ka pats sev ir darba devējs.
Vajag pacietību un spēku
To, ka Inesis ir labs amata pratējs, cilvēki pastāsta cits citam un palūdz viņam uzmeistarot dažādus pinumus – sēņu un kartupeļu grozus, veļas grozus, paplātes, traukus, kaķu mājas, apvalkus gāzes baloniem, salvešu turētājus, spoguļu rāmjus, puķu podu turētājus un vēl visu ko, jo iespēju ir daudz, vajag tikai ļaut vaļu fantāzijai. Ineša sapnis ir sākt pīt mēbeles, taču tam vajag plašākas un apsildāmas telpas darbnīcai, bet tādu viņam nav.
“Ir labi, ka mūsu vidū ir tādi cilvēki, kas šim senajam arodam – pīšanai – neļauj iet zudumā, un viens no tādiem cilvēkiem ir Inesis. Pīšana prasa lielu pacietību, spēku un vēlmi,” secina Elīna Kubuliņa-Vilne, jo viesojusies pie Ineša viņa darbnīcā Smiltenē un mazliet guvusi ieskatu, kā tas viss notiek.
“Izrādās, ka no kārkla klūgu sagriešanas līdz gatavam grozam paiet pat vairāki mēneši. Domāju, par pinējiem kļūst tikai tie, kuri gatavi pārvarēt grūtības. Savulaik pati vēlējos iemācīties uzpīt visparastāko sēņu groziņu skolotāja Ēvalda Apīņa vadībā, bet rezultātā rokas bija sāpošas un vienās tulznās. Groziņš gan sanāca ļoti krāsains un skaists. Tomēr sapratu, ka šis arods nav priekš manis. Ineša darbi ir apbrīnojami, – sākot no maziem salvešu turētājiem, spogulīšu rāmīšiem, telefona turētājiem un beidzot līdz lieliem veļas un malkas groziem,” priecājas E. Kubuliņa-Vilne.
