Ligita Lāce Bilskas pagastā šajā mācību gadā uzsāka strādāt pamatskolas ēdnīcā par pavāri.
Ligita Lāce Bilskas pagastā šajā mācību gadā uzsāka strādāt pamatskolas ēdnīcā par pavāri. Šo arodu viņa apguva Smiltenes tehnikuma Mājturības nodaļā, un tagad ēdiena gatavošana Ligitai aizņem dienas lielāko daļu.
“Tehnikumā mācījos gan gatavošanu, gan rokdarbus un citas labai saimniecei nepieciešamas zināšanas. Biju praksē Cēsīs, nedaudz pastrādāju Vijciema pagasta bērnudārzā, un pieredze pamazām uzkrājās. Ēdiena gatavošana un kulinārija man iet pie sirds,” atzīst Ligita.
Kā no krāsns ārā, tā vēderā iekšā
Pašlaik skolās ievieš aizliegumus par E grupas pārtikas piedevu izmantošanu. Pavāre tam ir atradusi risinājumu — skolā pati cep gan bulciņas, gan picas, pēc kurām, kā novēroju, ir īpašs pieprasījums. Tās cep no svaigiem produktiem, tāpēc nav pamata bažām par kādu konservantu vai garšas uzlabotāju lietošanu. Kā no krāsns ārā, tā vēderā iekšā.
Skolas ēdnīcā allaž tiek pasniegti svaigie salāti, turklāt bērni tos ēd labprāt. “Dažreiz mēdzu paeksperimentēt. Īsti pat nezinājām, kā tas garšos un izskatīsies — svaigus kāpostus sajaucu ar marinētiem gurķīšiem, majonēzi klāt, un viss. Garšo teicami,” smaida Ligita.
No pamatēdieniem bērniem garšo ne tikai makaroni ar mērci. Lielā cieņā ir arī kartupeļi. Tiesa, bērnu iecienītos frī skolā negatavo. Liela piekrišana ir arī sardelēm un cīsiņiem. Iespējams, ka daudzi pie šāda ēdiena ir raduši mājās. Jautāta, kādas sardeles un cīsiņus virtuvē iepērk, pavāre atbild, ka tiek meklēts zelta vidusceļš, — lētās, kurās gaļas nav vispār, bērniem nedod, bet ļoti dārgās nevar atļauties. Ligita ir apmierināta ar skolēnu un vecāku atsaucību un ēdiena novērtējumu. Protams, visi bērni pusdienas neēd, bet lielākā daļa to dara. Ja skolā ierodas apmēram 130 bērnu, tad simts izmanto ēdnīcas pakalpojumus. Daudziem bērniem garšo zupas, jo īpaši frikadeļu virums.
Našķis — pankūkas ar zemenēm
Mājās saimniece gatavo no skolas virtuves atšķirīgus ēdienus. Pašlaik topā ir vistu stilbiņi. Tos sagatavo dažādās marinādēs un pēc tam sacep pannā. Tā nav liela, tāpēc ģimenei jācep divas reizes. Pēc cepšanas vēl nedaudz pasautē.
Lāču ģimenes virtuvē palīdz arī vīrs Edgars. Jo īpaši viņam patīk zivis — pats tās iztīra, dažreiz pat noķer, marinē un izdara visu pārējo.
Bērniem mājās topā ir makaroni un kečups. Jaunākais — Emīls — ir trīs gadus vecs, meitai ir 11, bet vecākajam Edgaram — 13 gadu. Kopš Emīls prot rokā noturēt nazi, viņam patīk mizot kartupeļus. Visu pērno ziemu viņš kopā ar omi mizoja ābolus, jo raža bija īpaši padevusies. Mizot un griezt viņam patiešām patīk. Arī Edgars agrāk virtuvē daudz palīdzējis, taču tagad to dara tikai brīžos, kad ir labs prāts.
Ligita visiem iesaka izmēģināt maltās gaļas desiņas. Viņa to cepšanu apguvusi kādās viesībās no ārzemju paziņām. Emīls, kuram vienmēr visur patīk piedalīties, nereti tās gatavo tikai sev.
Vasaras vakaros visbiežāk pieprasītais našķis ir plānās pankūkas ar svaigām zemenēm. Tieši tāpēc Lāči tās audzē. Reizēm zemenes tiek baudītas ar saldējumu, sezonas laikā tām jābūt visur. Ligitai šovasar ģimenes locekļi neatļāva gatavot ievārījumu, jo pēc tā nav nekāda pieprasījuma. Šīs ogas jābauda tikai svaigas vai svaigi saldētas. Saldētavā tās glabājas gan ar cukuru, gan bez.
Gastronomiskās izvirtības pa īstam
Ligita apkārtnē un ne tikai tur ir izslavēta toršu cepēja. Gan ciemos braucot, gan svinībās mājās neiztikt bez pašas gatavotās tortes. Iecienītākā ir Napoleona kūka. To gatavo no kārtainās mīklas un starp kārtām smērē vārīto krēmu un ievārījumu, vislabāk dzērveņu vai plūmju. Vispirms izrullē mīklu, izžāvē un izcep plāksnēs. Tortei nepieciešamas četras kārtas. Starp tām smērē pildījumu, malas noklāj ar drumstaliņām un pārkaisa ar pūdercukuru.
Ligitai tortes pasūta ne tikai vietējie un smiltenieši, bet arī valmierieši, cēsnieki un pavisam tāli kundes. Vēl pasūtāmo kūku sarakstā ir “Putna piens”. Tā top no biskvītmīklas un olbaltuma pildījuma. “Ļoti pieprasīta ne tikai pašu pagastā. Daudzas manis ceptās kūkas ir redzējušas ne tikai Kurzemi un Krieviju, bet arī Rietumvalstis. Pasūtītāji ir dažādi. Vieni lūdz, lai biskvīta būtu pēc iespējas mazāk, jo galvenais ir saēsties krēmu. Šajos gadījumos es saprotu, ka biskvītam jābūt tikai divās kārtās, viss pārējais jāatvēl krēmam,” Ligita smej un piebilst, ka “tās ir riktīgi kaitīgas kūkas — ja reiz gastronomiskās izvirtības, tad pa īstam”. Gaumes ir dažādas, un pavāra uzdevums ir iztapt ikvienai. Uz tortēm allaž “jāglezno” vārdiņi, cipariņi, firmu nosaukumi un tamlīdzīgi.
Īpašs notikums Ligitai ir katru pavasari, kad jācep “eži”. Tās ir balvas Smiltenes sporta menedžera Guntara Marksa rīkotajiem mačiem “Pavasara ezis”. Visi “dzīvnieciņi” tiek sarindoti pa augumiem. “Pēc “ežu” cepšanas kādu laiku šai nodarbei jāmet miers, jo rokas netur. Balvu gatavošana nav vieglāks darbs kā piedalīšanās sacensībās. Daudzo simtu mazo krēma adatiņu izspiešana ir fiziski grūts process. Krēmam jābūt tik biezam un stingram, lai šīs adatiņas nedeformētos. Tas prasa milzu piepūli,” atzīst kulināre.
Lāču ģimenē iecienītas ir biešu zupas, tā sauktie boršči. Rudenī tos sagatavo burciņās. Šo dārzeņu maisījumu var ēst gan kā salātus, gan lietot kā pamatbāzi zupai.
Ligita atzīst, ka ģimenē visi ir gaļēdāji — kotlešu, karbonāžu un citu tradicionālo latvisko gaļas ēdienu cienītāji. Protams, šie tradicionālie ēdieni tiek dažādoti. Vai tad grūti kotletē iepildīt gabaliņu siera vai citu produktu, kas gaļas garšu ne tikai izceļ, bet to arī dažādo. Bērniem garšo karbonādes. Ja ir laiks un gribas kaut ko interesantāku, tad karbonādes pasautē, apakšā liekot lauru lapas un piparus. Mainās ēdiena aromāts.
Ziemas krājumam tiek marinētas sēnes, gatavoti tomāti želejā. Sēnes īpaši pieprasītas ir mājas picās. Tās lieto arī salātos, mērcēs un zupās.
Noder arī “Ziemeļlatvijas” receptes
Vēl Ligitai patīk adīt un šūt. “Kad lauku darbi ir apdarīti, tad varu pievērsties arī šai nodarbei. Vasarās gan tam laika neatliek, jo dārza darbi allaž ir nebeidzami. Savu tiesu prasa arī kaziņas. Tā kā kūciņu gatavošanai nepieciešamas olas, tad jātur arī vistiņas,” stāsta saimniece. Lāču ģimenē bērni ļoti labprāt dzer kazas pienu. Tas ir ļoti garšīgs, turklāt veselīgs. Ligita bērnībā domājusi, ka nekad nedzers kazas pienu, bet atlika vien pagaršot, lai saprastu, ka “tas ir labais”.
Ģimenē labprāt mielojas arī ar kazas gaļu. No tās var pagatavot īpaši gardu šašliku, labi der arī kotletēm un gulašam. Ligita apgalvo — runas par to, ka kazas gaļai ir specifiska un nepatīkama piegarša, neatbilst patiesībai. Viņa atzīst, ka šī gaļa uzskatāma par delikatesi.
Saldajos ēdienos ģimenē ir iecienīti ķīseļi ar saldētiem ķiršiem un citām ogām. Bērniem garšo arī buberts un putukrējums ar zemenēm. Šīs ogas vienmēr ir topā. Jautāta, vai neapnīk ēdiena gatavošana gan skolā, gan mājās, Ligita atbild, ka mājās reizēm par ēdienu parūpējas bērni. Toms jau sešu gadu vecumā mācēja cept pankūkas. Tas sākās, kad Ligita bija saslimusi. Puisim sagribējās pankūkas, un viņš, daudz nedomājot, mazajā bļodiņā iejauca mīklu un uzcepa.
L. Lācei nav sveša arī literatūra par ēdiena gatavošanu. Viņa labprāt paskatās un izmēģina kaut ko jaunu. Ligitu gan atbaida smalkās un jocīgās receptes. Tādu ēdienu gatavošanai izejvielas nav nopērkamas nedz Bilskā, nedz Smiltenē. Vienas reizes ēdienam nav vērts ieguldīt tik daudz pūļu un laika, turklāt vēl nevar zināt, vai tas ģimenē garšos. Tā vietā labāk aizbraukt paēst uz kādu krodziņu un nobaudīt agrāk nezināmu ēdienu.
Ligita allaž izlasa arī “Ziemeļlatvijā” publicēto rubriku “Sestdienas izklaide” un, ja ierauga kādu interesantu recepti, par tāda ēdiena garšu pārliecinās praksē. Nesen viņa gatavojusi rupjmaizes salātus, kuru recepte aizgūta tieši “Ziemeļlatvijā”. Viņa atzīst, ka tie bija diezgan īpatnēji un ģimenē ne visiem garšojuši, taču tie, kuri rupjmaizi ēd ikdienā, šo ēdienu uzslavējuši.
Aldis DubļānsMaltās gaļas desiņas
Nepieciešama maltā gaļa, sīpoli, ķiploki, sāls, pipari, arī citas garšvielas un dažādi garšaugi.
Malto gaļu, nepievienojot olu un miltus, sajauc viendabīgā masā ar garšvielām un smalki sagrieztiem garšaugiem. Saviļā un izveido desiņas, un gareniski caurdur ar koka iesmiņiem, un cep uz restītēm. Desu galiem ir jābūt cieši cieši noslēgtiem, lai gaļa neizjuktu. Ja pie iesma piekļūs gaiss, desiņas “atvērsies”.
Biešu zupa (borščs)
Nepieciešams: galda bietes, burkāni, kāposti, sīpoli, tomāti un citi dārzeņi. Dažus no komponentiem (parasti burkānus un sīpolus) apcep. Visas sastāvdaļas sasautē, pievieno nedaudz etiķa, garšvielas, sapilda tīrās burkās un bez pasterizēšanas aizvāko. Brīžos, kad nevar atlicināt gana daudz laika gatavošanai, sameklē šādu burciņu un ēdienu pagatavo dažās minūtēs. Šo zupas sagatavi var ēst arī kā salātus.
